Ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam ikmēneša rēķinu summas nomaksa prasa būtisku daļu no ikmēneša ienākumiem. Lai rēķinu nomaksai atvēlētos līdzekļus nejauši neiztērētu un visu mēnesi nebūtu jādomā par rēķiniem, pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotajā aptaujā atklāts, ka lielākā daļa jeb 62,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju rēķinus apmaksā uzreiz pēc algas saņemšanas mēneša pirmajā pusē.
Aptuveni katrs piektais (26,4%) respondents rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā, bet 7% aptaujāto rēķinu apmaksu novilcina līdz mēneša beigām. Visapzinīgākie rēķinu apmaksā ir 18 līdz 24 gadus veci jaunieši - 75,5% šīs grupas aptaujāto norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic līdz ar algas saņemšanu. Savukārt 46 līdz 55 gadus veci respondenti biežāk nekā citas vecuma grupas norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā (katrs trešais) vai novilcina to līdz mēneša beigām (9,4%). Arī sievietes (65,9%) steidz rēķinus nomaksāt ātrāk nekā vīrieši (59,2%).
Naskākie rēķinu apmaksā ir kurzemnieki (72,7%) un latgalieši (68,1%), kas līdz ar algas saņemšanu veic visus maksājumus. Pierīgā mītošie respondenti biežāk nekā citi (katrs trešais) norādīja, ka savus rēķinus apmaksā visa mēneša garumā. Savukārt ar rēķinu nomaksu visvairāk vilcinās zemgalieši, no kuriem katrs desmitais izvēlas šo darbību novilcināt pēc iespējas ilgāk.
96,4% aptaujāto interneta lietotāju atzina, ka rēķinus visbiežāk apmaksā tieši internetbankā, aiz tās atstājot mobilo banku, banku un pastu. Visvairāk internetbanku izmanto 36 līdz 45 gadus veci respondenti, mobilo banku - 25 līdz 35 gadus veci respondenti, savukārt maksājumus bankā vai pastā biežāk nekā citi veic respondenti vecumā no 56 līdz 65 gadiem.
"Aptaujas rezultāti norāda, ka interneta bankas priekšrocības to padarījušas par galveno rēķinu apmaksas veidu lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Taču jāņem vērā faktors, ka aptauja veikta interneta vidē, līdz ar to ievērojamais skaitlis attiecināms tikai uz interneta lietotājiem. Vienlaikus vecākā paaudze, kas internetu nelieto, visbiežāk dodas rēķinus nomaksāt pastā. Tomēr es jau patlaban saskatu rēķinu nomaksas veidu paaudžu maiņu. Skaidrs, ka nākotnē aizvien vairāk un vairāk rēķini tiks maksāti attālināti, jo jau tagad daudzas vecmāmiņas un vectētiņi brīvi darbojas internetā. Otra lieta - jau šobrīd aizvien lielāku popularitāti gūst mobilā banka, ko izmantot viedtālruņos un kas zināmā mērā varētu izkonkurēt klasisko internetbankas lietošanu datoros," komentē DNB bankas Privātpersonu un MVU apkalpošanas vadītāja, valdes locekle Anita Bērziņa.
Jautāti par sajūtām, kas pārņem pēc rēķinu nomaksas, trešā daļa aptaujāto atzina, ka jūt atvieglojumu, jo apziņa par nomaksātiem rēķiniem ļauj mierīgi nodzīvot turpmāko mēnesi. Šis atbilžu variants populārāks bija tieši daiļā dzimuma pārstāvju vidū, kas to atzīmēja par 10% vairāk nekā vīrieši.
Tikai nedaudz mazāka aptaujāto daļa (31,9%) tomēr pauda citu viedokli - šos respondentus pēc rēķinu apmaksas pārņem bažas, ko izraisa nelielie līdzekļi, kas paliek izdzīvošanai atlikušajā mēnesī. Savukārt 12,1% aptaujāto atzīst, ka šis process rada sarūgtinājumu par augstajām rēķinu izmaksām. Katrs piektais norāda, ka rēķinu apmaksa nekādas īpašas emocijas neizsauc.
Izjūtas pēc rēķinu nomaksas lielā mērā ir saistītas ar ikmēneša ienākumu līmeni. 57,9% respondentu, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 1501 EUR, atzina, ka rēķinu apmaksa neizraisa viņos nedz atvieglojumu, nedz rūpes vai sarūgtinājumu. Tā norādīja arī 43,8% aptaujāto, kuru ienākumi ik mēnesi ir 1001 līdz 1500 EUR robežās. Gandrīz tikpat (43,6%) aptaujāto, kuru ienākumi ir 201 līdz 400 EUR mēnesī, atzina, ka rēķinu apmaksa rada viņos bažas un nepatīkamas emocijas.
Aptauja veikta no 2016.gada gada 15.februāra līdz 22.februārim. Tajā piedalījušies 504 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.