Reemigrācijas plāns un skolēns – kāda ir palīdzība
Neatkarīgās elektroniskajā pastā nonāca vēstule. Ģimene ar diviem maziem bērniem vēlas atgriezties Latvijā. Septiņgadīgajam septembrī jāsāk mācīties skolā. Divus gadus viņš nomācījies Īrijā. Angļu valodā. Tēvs jautā, vai tā dēvētā reemigrācijas plāna ietvaros bērnam tiks piešķirta prioritāte uzņemšanai vienā no Rīgas skolām.
Vai ārzemju bērnam būs prioritāte?
«Mums ir jautājums sakarā ar plaši un skaļi reklamēto reemigrācijas plānu. Ģimenē visi esam LV pilsoņi. Bērni dzimuši Īrijā, vienam septiņi gadi, otram astoņi mēneši. Plānojam atgriezties Latvijā, bet vēl domājam, kas un kā. Bērnam ir jāiet septembrī skolā, esam jau pirms gada iesnieguši visus papīrus skolā, skola izvēlēta pēc mūsu deklarētās dzīvesvietas. Vai mums tas reemigrācijas plāns var kaut kā izlīdzēt, vai ir kāda prioritāte, lai bērns tiktu uzņemts 1. klasē? Neprasām, lai visus pastumj malā, bet reemigrācijas plāna ietvaros var taču izsniegt papīru, ka šis bērns ir viens no retajiem, kurš izlēmis atgriezties un ļoti vēlētos tikt uzņemts 1. klasē jūsu skolā. Sazinājāmies ar reemigrācijas plāna kontaktiem caur Ārlietu ministriju, reālu palīdzību tā arī nesaņēmām. Atbilde bija šāda: runājiet ar skolas vadību,» raksta potenciālais reemigrants.
Formāla atbilde
Viņa sarakste ar Latvijas Ārlietu ministriju rezultējās ar formālu atbildi, kurā teikts, ka ««Reemigrācijas atbalsta pasākuma plāns» paredz sniegt atbalstu skolēniem, kuri atgriežas un/vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem: 1) gan skolēnu uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs pēc atgriešanās Latvijā; 2) gan paredzot noteiktus atbalsta pasākumus, kas nodrošināmi izglītības iestādē, lai skolēniem palīdzētu integrēties Latvijas izglītības sistēmā».
Tāds teksts var radīt reemigrantiem ilūzijas par īpašu palīdzību. Jautājums ir plašāks – kāds ir atbalsts ģimenēm ar skolas vecuma bērniem?
Plānam nav jābūt deklaratīvam
Ārlietu ministrijas mājaslapā ir sadaļa Tautiešiem ārzemēs. Diez vai ir iespējams publicēt tik izsmeļošu informāciju, lai katrs, kurš vēlas atgriezties Latvijā, atrastu atbildes uz katru savu jautājumu, tomēr skaidrs arī tas, nav vienkārši izurbties cauri dažādu institūciju mājaslapām, lai salasītu apvienojošu informāciju. Īpaši tad, ja cilvēks nodzīvojis ārpus Latvijas vismaz piecus gadus. Var saprast, ka vēstules autoram atgriešanās Latvijā ir tieši saistīta ar bērna iespējām mācīties skolā. Tēvs jūtas nedroši – uzņems, neuzņems. Nevar viņam pārmest, ka tēvs nezina – pašvaldība bērnam piedāvās vietu citā skolā, ja netiks uzņemts tajā, kurā iesniegti dokumenti. Latvijā dzīvojošam cilvēkam, iespējams, noskaidrot kādu jautājumu būtu vienkāršāk nekā tam, kurš ārzemēs pavadījis desmit gadu, jo viņš slikti orientējas Latvijas praktiskajā dzīvē.
Šajās dienās Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vēstuli, kurā teikts, ka reemigrācijas plānam jābūt nevis deklaratīvam, bet gan praktiskam un jēgpilnam satvaram visiem pasākumiem, kas vērstu uz atbalstu tiem izbraucējiem, kuri vēlas atgriezties. Aģentūra LETA ziņo, ka ELA vēstulē uzsvērusi – nepieciešams sniegt praktisku atbalstu tiem, kuri izvēlējušies vai nu noteiktu laika posmu atkal pavadīt Latvijā, vai arī atgriezties pavisam.
Palīdzību neliedz, tikai jājautā pēc tās
Kāda ir realitāte? Visās skolās nav pedagogu, kas būtu sagatavoti darbam ar reemigrantu bērniem. Tas arī būtu lieki. Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodiķe pedagoģijas zinātņu doktore Ērika Pičukāne saka – pedagogiem, lai strādātu ar reemigrantu bērniem (un ne tikai viņiem), tālākizglītošanās LVA rīkotajos kursos, semināros un meistarklasēs ir brīvprātīga. Kursi notiek cits pēc cita. Arī 30. martā pulksten 12 Rīgā, Strūgu ielā 4, LVA organizē informatīvo semināru skolotājiem, kuri strādā vai strādās ar reemigrantiem, imigrantiem un patvēruma meklētājiem. Dalībnieki tiks iepazīstināti ar LVA mājaslapā pieejamajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem, kā arī citiem atbalsta pasākumiem. Ē. Pičukāne norāda, ka pedagogi netiek speciāli sagatavoti darbam tikai ar reemigrantu bērniem. Ja skolā nav neviena pedagoga, kurš būtu apmeklējis šos kursus, tas nenozīmē, ka reemigrantu bērnu mācību iestādē nepieņems, jo skolotājs nespēj ar tādu skolēnu strādāt. «Skola var zvanīt uz aģentūru, mēs konsultēsim, palīdzēsim,» uzsver Ē. Pičukāne.
Līdzīgi mudina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde – reemigrantiem lūgums sazināties ar departamentu, speciālisti konsultēs konkrētajā situācijā, izskaidros un palīdzēs, jo visus gadījumus nevar mērīt ar vienu mēru. Rīgā uzņemšanai skolā visiem ir vienādi noteikumi un reemigrantu bērniem prioritāte netiek piešķirta. Taču Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas reemigrantu bērniem nodrošina divas papildu latviešu valodas stundas nedēļā. Šādu atbalstu skolēns saņem vienu gadu, lai vieglāk integrētos un apgūtu valodu.