Vēlmi atgriezties Latvijā visbiežāk pauž vīrieši un jauni latvieši

Vēlmi atgriezties Latvijā visbiežāk pauž vīrieši, kā arī gados jaunākie tautieši, kuriem saites ar dzimteni vēl nav zudušas, tā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē norādīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule.

Diskutējot par ārzemēs dzīvojošo tautiešu plāniem un motivāciju atgriezties Latvijā, Šūpule klātesošajiem deputātiem prezentēja vairākās valstīs veikto pētījumu, kurā secināts, ka vismazāk par atgriešanos Latvijā domā pensijas vecuma cilvēki, kā arī tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību, tostarp doktora grādu. Augstāko izglītību ieguvušie tautieši, skaidrojot savu lēmumu, norādīja, ka ārvalstīs redz lielākas iespējas realizēt sevi vairākās jomās.

Tāpat secināts, ka atgriezties Latvijā visbiežāk plāno tie tautieši, kuri ir ar zemāku izglītības līmeni, kā arī tie, kuri emigrējuši uz ārvalstīm pēc 2011.gada. Kā skaidroja pētniece, šiem cilvēkiem ir visciešākās saites ar Latviju, kā arī dzimtenē palikuši radinieki un īpašumi.

"Klasiski tie ir pieci gadi. Pēc šo piecu gadu termiņa cilvēkiem ārvalstīs jau nostiprinās dzīves veids un ir ievērojami grūtāk atgriezties dzimtenē," viņa sacīja. Vēršoties pie deputātiem, Šūpule aicināja pievērst uzmanību uz tiem aizbraukušajiem, kuri devušies uz ārzemēm tieši pēdējo piecu gadu laikā.

"Lielākais atbalsts nepieciešams tiem, kuri ārvalstīs dzīvo jau ilgāku laiku, jo tiem ir zudusi šī saite ar Latviju. Tie ir mazāk informēti par praktisko dzīvi Latvijā. Daudz vairāk vēlētos atgriezties arī tie tautieši, kuri nāk no mazpilsētām. Tas skaidrojams ar faktoru, ka no Rīgas un lielajām pilsētām aizbraukuši iedzīvotāji, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda," viņa sacīja, skaidrojot, ka izteiktāka vēlme atgriezties ir cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir tieši latviešu.

Runājot par to, kas tautiešus mudinātu atgriezties, pētniece no pētījuma secināja, ka pirmkārt tā esot ģimene un draugi, tālāk seko nostaļģija pēc dzimtenes, savukārt trešajā vietā minēts darbs, kā arī citi faktori, tostarp nekustamie īpašumi, valodas vide, bērnu skološanas iespējas.

Tikmēr domas par atgriešanos Latvijā visbiežāk attur iespējamais atalgojums, kā arī sociālā atbalsta sistēma, kura tiek vērtēta kritiski. Tāpat tautieši pauduši bažas par profesionālās izaugsmes iespējām dzimtenē.

Lai mudinātu tautiešus atgriezties Latvijā, pētniece minēja nepieciešamību pēc darba ar pieņemamu atalgojumu. "Minimālās algas celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt pamatvajadzības. Tāpat mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam laikam," viņa sacīja, skaidrojot, ka tautieši, kuri atgriezušies Latvijā, bieži pārceļas uz Rīgu, taču, ņemot vērā augstās īres cenas, nepieciešams atbalsts vismaz sākumposmam.

Tāpat esot nepieciešama sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai, kā arī atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.