Oļega Auzera vārds saistībā ar monumentālajiem sudraba mākslas darbiem ir pazīstams ne tikai juvelieriem, bet arī plašākai sabiedrībai.
Viņa darinājumi bieži vien ceļojuši aiz Latvijas robežām kā reprezentatīvas dāvanas augstām amatpersonām un ievērojamiem cilvēkiem: karalienei Elizabetei, princim Čārlzam, Romas pāvestam Benediktam XVI. Daudzus viņa juvelierizstrādājumus var aplūkot tepat Latvijā un arī Dzīvā sudraba muzejā Limbažos.
Ar muzeja kolekciju Limbažu vecajā rātsnamā Neatkarīgo iepazīstināja viens no O. Auzera mācekļiem – Jurģis Gredzens, jo pats meistars tobrīd bija apslimis. J. Gredzens paskaidroja, ka te aplūkojami ne tikai O. Auzera meistardarbi, bet arī viņa brāļa Artura Auzera gleznas.
Dāvanas slavenajiem un varenajiem
Pirmais, kas pārsteidz, uzmetot pirmo skatu darbiem, ir dažādās darinājumu faktūras un krāsas, sarežģītās detaļas. Lūk, interesanti balti matēta liela paplāte, kas bijusi paredzēta Kirgīzijas prezidentam. Šeit palikusi tāpēc, ka pirms nogādāšanas adresātam valstī noticis apvērsums un prezidents gāzts. Kā vispār top šāds brīnums? Pēc katras detaļas pielodēšanas darbu iemērc siltā sērskābē. Pēc tam to var nopulēt, lai iegūtu spožumu, vai oksidēt, lai dabūtu melnu nokrāsu, kā arī izmanot pārklājumam emalju. Jābūt ļoti uzmanīgam, lai izveidotu, piemēram, vīnogas, kas rotā paplāti. Katra no tām top no divām puslodēm, kas tiek salodētas kopā un mērcētas sērskābē. Pa sīciņām plaisām ķīmiskā viela var ietecēt bumbiņas iekšpusē, un, karsējot vīnogu, substance sāk vārīties, izdalot gāzi. Zem spiediena tā var sprāgt, un tad jārēķinās ar sekām, ko var radīt 500 līdz 700 grādu karstais šāviņš. Arī Jurģim nācies izbaudīt vienu tādu mini sprādzienu, un patīkami tas neesot bijis.
Blakus vitrīnā ir novietota vēl viena paplāte – oksidēta, nopulēta un apzeltīta. Tā bija paredzēta Francijas prezidentam. Kāpēc tomēr nav nonākusi pie viņa? Jo mākslinieks pēdējā brīdī pārdomājis un izveidojis viņam citu dāvanu – kastaņas zaru.
Tikām esam pienākuši pie vitrīnas ar lielu kuģi. Tas ir Klīstošais holandietis – ar visu komandu: viens kāpj augšā pa kāpnēm, otrs krīt, trešs sniedz draudzīgu roku, vēl citi skaita naudu, iedzer, sludina. Meistars to veidojis kā līdzību par cilvēku dzīvi un viņu izvēlēto ceļu. Šis meistardarbs sākotnēji bijis plānots Spānijas karalim. Bet politikā jau tā esot – vienubrīd draugs, nākamo – vairs ne, un tā arī kuģis līdz Spānijai neaizkuģoja.
Interesanti veidoti ir arī olu biķeri, kas sākotnēji bija astoņi, bet nu palicis tikai viens. Pārējie ir iedāvināti dažādiem ievērojamiem ļaudīm – Romas pāvestam, Anglijas karalienei Elizabetei un princim Čārlzam... Starp citu, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kas bieži izmantojusi Auzera prasmes gan dāvanām citiem, gan sev, pasūtinājusi piespraudi Anglijas karalienei. Tā viņai ļoti iepatikusies un tikusi nēsāta trīs dienas pēc kārtas (tradicionāli viņa rotas ik dienu maina).
Balvas un līdzības
O. Auzers veidojis arī balvas dažādiem konkursiem. Kauss, kas radīts par godu akordeonistu festivālam, kas reizi divos gados notiek Limbažos, darināts pavisam citā tehnikā nekā smagnējais Holandietis, kurā dominē melnie toņi. Gaisīgāks un piepaceltāks – vizuāli daudz vieglāks. Vēl turpat ir atripojusi mašīnīte, kas radīta F1 pasaules čempionātam miniatūriem elektromobiļiem, kas notika Limbažos, bet šis putniņš ir ceļojošā balva starptautiskajam Salacgrīvas klasiskās mūzikas festivālam. Ir arī Latvijas gada motocikls, makšķernieku kauss un rinda citu interesantās tehnikās darinātu balvu. Tām blakus – filozofiskais Tautas mugurkauls, veltīts visiem izsūtītajiem un represētajiem: nokaltušie zari apzīmē tos, kas neatgriezās, bet lapas simbolizē dzīvi palikušos un viņu bērnus, ozolzīles – nākamās paaudzes. Un sveces – mūžīgai piemiņai. Un kas ir tas izrakstītais? Zvaigžņu grāls – ar zīmēm, kas nākušas no Lielvārdes jostas.
Uz tās deviņas zīmes. Izvēloties kādu no tām – tā top par vadzvaigzni, kas palīdz dzīves ceļā. Turpinot šo domu – par dzīves vadmotīvu – tapis Vēlmju slazds. «Kad mēs pārāk fokusējamies uz ko vienu, tad nereti saņemam pretī čūskas kodienu. Jo neko šajā dzīvē nevar dabūt par velti, par to šā vai tā nākas maksāt – ar veselību, naudu, vientulību, dažkārt pat ar dzīvību,» teic Jurģis. Viņš vērš uzmanību uz zaļajām lapiņām. Krāsa iegūta, stiklu samaļot pulverī un sajaucot ar destilētu ūdeni, pēc tam to klājot virsū karstu. Bet, tā kā stikla un sudraba kušanas temperatūras ir ļoti līdzīgas, tad, degli paturot pārāk ilgi, var sakausēt šos abus kopā tā, ka darbs ir izmetams. Tā šajā darbā noticis ar kādām 20 lapiņām. Ir arī te amizanti darbi – Igates un Bīriņu pils īpašnieka, barona fon Budberga maciņš ar visiem dukātiem. Jurģis pasmaida, ka tas savulaik viņam izkritis, braucot pa dubļainajiem un izdangātajiem ceļiem, un galu galā nonācis šeit. Nauda atbilstot tam izskatam, kāda tolaik lietota un arī atrasta viņa piļu apkaimē.
Mūža darbs
Viena no Auzera radošās izpausmes virsotnēm noteikti ir Nākotnes pils 3001. Mākslinieks uzskata, ka pēc 1000 gadiem, kad būsim gana izkarojušies un zemeslodi noplicinājuši, sapratīsim, ka izdzīvot varam tikai tad, ja esam vienoti, nešķirojot ne pēc rases un tautības, ne reliģijas. Fotogrāfijā pie sienas redzams pats O. Auzers ar Arābijas šeihu, kurš vēlējās iegādāties šo mākslas darbu. Neraugoties uz piedāvāto summu, mākslinieks to neesot pārdevis. Šajā 30 kilogramu smagajā pilī ieguldīts aptuveni 25 gadu darbs, un tās vērtība ir vienkārši nenosakāma.
