No amata varēs atbrīvot KNAB priekšnieku, ja nolaidības dēļ būs radīts būtisks kaitējums

© F64

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumus, kas paredz, ka KNAB priekšnieku varēs atbrīvot no amata, ja viņš būs pieļāvis nolaidību, kā rezultātā būs radīts būtisks kaitējums valstij vai personai.

Likuma grozījumus Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Šodien atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai.

Likumā tiks arī noteikts, ka KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

Atbalstītie grozījumi paredz, ka KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Ministru kabineta tiesības īstenot pārraudzību neattieksies uz lēmumiem, ko birojs pieņem, īstenojot biroja funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā un partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Pašreizējā likuma redakcijā vien teikts, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Saeimas atbalstītajos grozījumos iekļauta Sabiedriski konsultatīvā padome. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. To izveido biroja priekšnieks, un padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Izmaiņas arī paredz, ka viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likums nenosaka amatpersonai šādus termiņus.

Saeimas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka KNAB priekšnieks bez īpaša saskaņojuma ar premjerministru var izdot biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot biroja reglamentu.

Deputātu atbalstītais priekšlikums arī paredz, ka, ja speciāla komisija konstatē likumā noteiktos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņš komisijas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas lēmums ir nepārsūdzams. Saeimas lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

Iepriekšminēto komisiju, kas izvērtē iemeslus KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, vada ģenerālprokurors, un tās sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Parlamentāriešu atbalstītais priekšlikums paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki atrodas valsts dienestā un to dienesta tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Neskatoties uz KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

 

Latvijā

Finanšu nozares asociācija (FNA) un lielākās bankas šodien mediju pasākumā informēja par aktuālo situāciju kreditēšanas jomā un banku aprēķinus par solidaritātes iemaksas sasaisti ar kreditēšanu.

Svarīgākais