Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atbalstīja paziņojumu par gāzes cauruļvada projektu "Nord Stream 2", aicinot Eiropas Savienības (ES) līmenī apturēt šī projekta īstenošanu. Partijas "Saskaņas" deputāti atteicās piedalīties balsojumā par šādas pozīcijas apstiprināšanu.
Saeimas komisija šodien uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) pozīciju šajā jautājumā. EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs apstiprināja, ka ministrija ir paudusi noraidošu attieksmi pret "Nord Stream 2" īstenošanu. "EM neatbalsta šo projektu, jo tas ir pretrunā ar ES enerģētikas politiku, jo šis projekts ne tikai neveido jaunus piegādes ceļus, bet arī nenodrošinās jaunas piegādes," uzsvēra Spiridonovs.
Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka Eiropas līmenī tiek strādāts, lai šo projektu aizliegtu, un šādu pozīciju atbalsta lielākā daļa EP politisko grupu.
Saeimas komisija šodien lēma atbalstīt sagatavoto paziņojumu par "Nord Stream 2" projektu un nosūtīt to ES prezidējošajai valstij Nīderlandei. Paziņojumā komisija aicina Eiropas Komisiju, EP un ES dalībvalstis gaidāmajās enerģētikas drošības iniciatīvās nodrošināt rīcību, kas atbilstu patiesas enerģētikas savienības interesēm, kā arī vienoties par risinājumiem, kas turpmāk ļautu kopējās enerģētikas politikas īstenošanā apturēt "Nord Stream 2" projekta virzību.
Paziņojumā komisija norāda, ka minētais projekts neveicina ES dalībvalstu savstarpēju solidaritāti, labas kaimiņattiecības un piegādes ceļu un avotu dažādošanu. Tāpat "Nord Stream 2" projekts ir pretrunā ar ES kopīgas ārējās enerģētikas politikas interesēm.
Ziņojumu atbalstīja visi komisijas locekļi, izņemot "Saskaņas" deputātus - Sergejs Dolgopolovs, Igors Pimenovs un Jūlija Stepaņenko -, kuri pirms balsojuma par ziņojuma pieņemšanu pameta sēdi.
Debatējot par ziņojumu, Dolgopolovs uzsvēra, ka tas ir kaitīgs, jo nerada pievienoto vērtību. Pēc viņa domām, ziņojums drīzāk pasliktinās Latvijas attiecības ar Krieviju un citām valstīm, kuras iesaistījušās projektā.
Savukārt Pimenovs uzskata, ka jautājums par "Nord Stream 2" tiek politizēts, lai gan primāri vajadzētu domāt par ekonomiskām interesēm. Stepaņenko atzina, ka citas valstis par "Nord Stream 2" projektu izsakās atturīgi un arī Latvijai nevajadzētu ar šādu skaļu pozīciju sev pievērst uzmanību.
"Vai tiešām Latvijai tik skaļi jāpauž sava pozīcija?" vaicāja Stepaņenko. Uz ko Kariņš atbildēja, ka Latvija var brīvi paust savu viedokli, lai šajā jautājumā iedrošinātu arī citas valstis, kuras patlaban baidās formulēt savu viedokli. "Ja paud skaidru viedokli, tevi respektēs. Šajā jautājumā iebilst ir politiski gudri," uzsvēra EP deputāts.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.