Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apzinoties Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētās problēmas Bulduru Dārzkopība vidusskolā un jau esot ķērusies pie to risināšanas.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM pārstāve Ilze Salna, ministrija ir pārliecināta, ka skolai jāpastāv un jāattīstās, jo tā ir nozīmīga dārzkopības nozarē.
IZM jau tagad ir "sēdusies pie sarunu galda" ar nozares pārstāvjiem, lai risinātu nepilnības skolā, jo problēmu pastāvēšana ministrijai jau sen ir zināma. Līdz šim jau ir veikti vairāki pasākumi, kas uzlabo iestādes stāvokli - renovēta katlumāja, nodrošināta saistību segšana, kā arī notikušās tiesvedības beigušās par labu valstij, sacīja Salna.
IZM lūgusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdei līdz 1.februārim pilnveidot skolas attīstības stratēģiju, to papildinot ar vairākiem iespējamajiem scenārijiem - vidusskolai iekļaujoties kopējā profesionālās izglītības iestāžu tīklā vai arī augstākās izglītības un zinātnes sfērā. Ministrija ir pārliecināta, ka Bulduru Dārzkopības vidusskola vairs nevar turpināt būt par kapitālsabiedrību.
Kā ziņots, IZM kā VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola" kapitāla daļu turētāja nav nodrošinājusi efektīvu un caurskatāmu kapitālsabiedrības pārvaldību un uzraudzību, kā rezultātā izglītības iestādē pieļauta neefektīva rīcība ar finanšu līdzekļiem vismaz 246 050 eiro apmērā un konstatētas citas nepilnības, secināts VK revīzijas ziņojumā.
IZM ilgstoši nav spējusi pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības juridisko statusu, tādējādi neveicinot tās tālāku attīstību, nekliedējot nenoteiktību un tā mazinot sabiedrības un audzēkņu uzticību kapitālsabiedrībai, kas nav veicinājis audzēkņu skaita pieaugumu.
Ministrija savos stratēģijas dokumentos nav noteikusi sasniedzamās prioritātes, rīcību un atbildību, kā arī nav izstrādājusi iekšējo tiesību aktu, kurā būtu noteikti kapitālsabiedrības pārvaldības pamatprincipi - pārvaldības mērķi, uzdevumi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji.
Revīzijā secināts, ka ar pašu ieņēmumiem un valsts budžeta dotāciju kapitālsabiedrība nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmu īstenošanu, komunālo izdevumu segšanu un nekustamo īpašumu, tostarp ēku un siltumnīcu uzturēšanu, tomēr IZM, uzraugot kapitālsabiedrības sasniegtos darbības un finanšu rezultātus, ir veikusi nepietiekamas darbības, lai novērstu finanšu problēmu rašanās cēloņus, un regulāri piešķīrusi papildu finansējumu kapitālsabiedrības komercdarbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai.
No saviem finanšu līdzekļiem kapitālsabiedrība nav spējīga nodrošināt arī nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības projektu realizācijai, tāpēc vairākkārt ir pieprasījusi tai piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus un arī saņēmusi tos.
Tomēr VK noskaidrojusi, ka kapitālsabiedrība ir maldinājusi IZM, jo ir pieprasījusi papildu līdzekļus steidzamības kārtā, bet 2014.gada nogalē IZM piešķirtā papildu dotācija ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai dienesta viesnīcā 31 264 eiro apmērā līdz pat pagājušā gada vidum nebija izlietota, kā arī pēc kapitālsabiedrības grāmatvedības datiem valsts budžeta dotācija nav izlietota tādā apmērā un tam mērķim, kam tā ir paredzēta.
Revidenti norāda arī uz nepietiekamu piešķirtās valsts budžeta dotācijas izlietojuma kontroli, jo kapitālsabiedrība no divu profesionālās izglītības programmu audzēkņiem nepamatoti ir pieprasījusi un saņēmusi papildu samaksu par mācību materiāliem 12 822 eiro apmērā, lai gan dotācijā jau bija iekļauti izdevumi mācību materiālu iegādei.
VK secināja, ka kapitālsabiedrība nav rīkojusies kā gādīgs un rūpīgs saimnieks ar visiem tai piederošiem īpašumiem, jo tie netiek izmantoti tā, lai tie kapitālsabiedrībai nodrošinātu lielāko iespējamo atdevi mācību procesa nodrošināšanai, turklāt kapitālsabiedrība nepietiekami kontrolē noslēgto zemes nomas līgumu izpildi, tādējādi ieņēmumos negūstot vairāk nekā 2000 eiro.
Vērtējot kapitālsabiedrības pārējās saimnieciskās darbības efektivitāti, revidenti norāda uz būtiskiem trūkumiem saistībā ar kapitālsabiedrības neefektīvo rīcību ar finanšu līdzekļiem vismaz 246 050 eiro apmērā.
Revidentu ieskatā kapitālsabiedrība 170 096 eiro ir izlietojusi nesaimnieciski, jo kapitālsabiedrībā nav nodrošināta arī tās ikdienas darbības procesu kontrole - revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi un neatbilstības.