DIVU BĒRNU SLEPKAVĪBA: Mūža ieslodzījumu nepiespriež

SODS. Uz Rīgas rajona tiesu Gintu Voicišu atkonvojēja policija. Ģērbusies tāpat kā iepriekšējās tiesas sēdēs, gaišā džemperī, rūpīgi divās bizītēs sapītiem matiem. Viņa tiesas zālē uzsmaidīja mammai, kas līdz pat pēdējam cerēja, ka meitu attaisnos. «Neesmu vainīga, neesmu viņus nogalinājusi,» pēdējā vārdā sacīja Ginta. Sprieduma nolasīšanas brīdī Ginta stāvēja, nodūrusi galvu © F64

Rīgas rajona tiesa Gintu Voicišu atzina par vainīgu savu divu bērnu slepkavībā vainu pastiprinošos apstākļos. Kāpēc tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu prokuratūras prasītā mūža ieslodzījuma vietā, varēs secināt, kad janvāra beigās būs pieejams pilns sprieduma teksts.

Gintas Voicišas emocijas pēc tiesas sprieduma noklausīšanās nemainījās, taču asaras nespēja valdīt Gintas māte Raimonda, kas ir bijusi uz katru tiesas sēdi šajā procesā. Pēc tiesas sēdes viņa atzina, ka spriedums viņai esot negaidīts un šokējošs, jo Raimonda joprojām netic, ka mazos zēnus nogalinājusi viņu māte, pašas meita. Gan prokurore Jekaterina Kušakova, gan advokāts Normunds Duļevskis spriedumu gatavojas pārsūdzēt.

Uz jautājumiem neatbild

Abi zēni tika atrasti bez dzīvības pazīmēm 2014. gada 10. oktobrī Baložos, kopmītņu nama istabiņā. Mediķus izsauca Ginta, kura, kā izriet no viņas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, bija izgājusi uz pusstundu pastaigāties, kamēr zēni guļ, bet atgriežoties atklājusi, ka bērni savās gultiņās guļ citādās pozās un nekustas. Aizdomās par slepkavību apcietināja bērnu māti, kura kopš tā brīža visu laiku atrodas apcietinājumā. Aizdomās, visticamāk, tika turētas arī citas personas, taču, kā izriet no tiesas procesā izskanējušām liecībām, tām ir alibi par atrašanās vietu nozieguma brīdī.

Vakar tiesa uzklausīja pašas Gintas liecību. Viņa to bija sagatavojusi rakstiski un tiesā nolasīja. «Mani apsūdz par pašas bērnu nonāvēšanu, tā ir nepamatota apsūdzība. Es pēdējos 15 mēnešus atrodos apcietinājumā, neesmu pat bijusi pie savu bērnu kapa, kas man sāp visvairāk,» tiesā sacīja Ginta. «Manā datorā ir dokumentu faili, mūzika, bērnu fotogrāfijas, es nekad neesmu meklējusi informāciju par bērnu nonāvēšanu, un es nezinu, kurš to varētu būt darījis. Man izmeklēšanā neviens arī nav jautājis, vai dators ir mans? [..] Smagi, jo man atņemti bērni uz visiem laikiem. Lūdzu tiesu noskaidrot, kas ir manu bērnu slepkava.»

Ginta arī paziņoja, ka viņa izvēlas izmantot savas tiesības neatbildēt uz jautājumiem, bet, no tiesneses Intas Naruškas puses vaicāta – kāpēc? –, apsūdzētā nevarēja atbildēt. Tāpēc pēc prokurores lūguma tiesā tika nolasītas Gintas iepriekš sniegtās liecības.

Atstāju mājās vienus

Gintas sniegtās liecības atklāj, ka 10. oktobris, šķietami, bijusi ikdienišķa diena. Bērni – trīs gadus vecais Leons un gadu un divus mēnešus vecais Ričards – piecēlušies ap septiņiem no rīta, abi ēduši banānus, dzēruši pienu un sulu, kas nopirkta vietējā veikalā, jā, un arī čipsus. Visiem kopā bija plānots doties pie ārsta, lai veiktu asins analīzes. Bērnu māte skaidrojusi: viņa vēloties zināt, kāda ir bērnu asins grupa un arī pilnu asins ainu – vai bērniem ar veselību viss ir kārtībā. Todien pie bērniem grasījās ciemoties tēvs, viņas vīrs Mārtiņš, tāpēc Ginta vairākas reizes zvanījusi, vai viņš būs. Tā arī neesot atbraucis (vīrietis iepriekš tiesā liecināja, ka nevarējis atbraukt, jo bija lietojis alkoholu kopā ar tēvu un uzturējies Ķekavā pie savas omes). Kādā no vēlākām liecībām Ginta stāsta, ka atstājusi bērnus pirms desmitiem mājās un izgājusi uz veikalu, kur nopirkusi sulu, banānus un tēju. Bērni bijuši priecīgi. Kad bērni nolikti gulēt pusdienas laiku, Ginta gājusi dušā, bet pēcāk, redzot, ka bērni aizmiguši, nolēmusi iziet pastaigāties. «Man bija skumīgi ap sirdi, biju sastrīdējusies ar māti, ar brāli, domāju iziet pastaigāties,» teikts vienā no liecībām. Ap trijiem izgājusi, durvis neaizslēgusi, jo nav varējusi atrast atslēgas. Kad atgriezusies, pamanījusi, ka bērni citādi guļ gultiņās un, pakustinot viņus, nav nekādu dzīvības pazīmju. Liecinājusi arī par to, ka bērniem tad jau bijušas zilas lūpas, ka mēģinājusi atdzīvināt pēc telefoniski ātrās palīdzības mediķu sniegtajiem padomiem.

Kas notiek, ja vēnā ielaiž gaisu

Prokurore J. Kušakova tiesā norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un apsūdzētās vaina ir pierādīta. Prokurore uzskaitīja pierādījumus – radu, kaimiņu, paziņu, mediķu sniegtās liecības gan par Gintas dzīvi pirms bērnu nāves, gan uzvedību slepkavības dienā, gan tādas liecības, kurās atklājas iespējamais slepkavības motīvs. Pēc apsūdzības domām, viņa nogalināja savus bērnus, lai viņi netraucētu sievietes privātajai dzīvei. Bērnu nāves iemesls ir mehāniska asfiksija, viņi noslepkavoti, nosmacējot ar spilvenu.

Šokējošākais lietā ir prokurores nolasītā informācija par Gintas datorā atklāto. Proti, pēc prokurores teiktā, no Gintas datora jau ilgāku laiku pirms bērnu nāves dienas regulāri meklēta informācija internetā par to, kāda ir indīgo sēņu ietekme uz bērnu, kas notiek, ja bērns iedzer benzīnu, metināšanas šķidrumu, motorzāģa eļļu, žurku indi; kur iegādāties tvana gāzi; kas notiek, ja bērns norij baterijas, kāda ir litija iedarbība; kas notiek, ja vēnā ielaiž gaisu; pēc cik ilga laika iestājas nāve, ja vēnā ielaiž gaisu; kas ir asfiksija, cik ātri iedarbojas etanols, kas notiek, ja bērns iedzer etiķa esenci; kas notiek, ja injicē sālsskābi; kādas zāles apstādina sirdi; kāda ir antibiotiku pārdozēšana; kas notiek, ja saindējas ar šķiltavu maisījumu; cik maksā šķiltavu pildījums; kā var saindēties ar Moment līmi… Datorā arī lasīti raksti, kas noticis ar bērniem, kuri iedzēruši ķimikālijas, žurku indi. Prokurore ir pilnīgi pārliecināta, ka šo informāciju meklējusi pati Ginta, jo tas noticis regulāri un ilgstoši, nav pamata domāt, ka kāds cits to darījis. Tieši 10. oktobrī, bērnu slepkavības dienā, jau pulksten 8.26 datorā īsi pirms došanās pie ārsta meklēta informācija, kas notiek, ja vēnā ielaiž gaisu. Datora izpēte apliecinājusi, ka pulksten 15.04 apmeklēta draugiem.lv mājaslapa – tas ir laikā, kad bērni jau bija miruši, bet Ginta – pastaigājusies. Ātrā palīdzība izsaukta pulksten 15.24.

Apsūdzētās advokāts gan uzskata, ka lietā vispār nav tiešu pierādījumu Gintas vainai un, ja ir vispār kādi pierādījumi, tad tie ir netieši. Liecības ir subjektīvas, vērtējums par Gintas uzvedību pēc bērnu nāves – arī subjektīvs. «Neredzu pierādījumus, ka tieši Ginta meklējusi šo informāciju datorā,» teica advokāts, «uz pieņēmumu pamata cilvēku notiesāt nevar, šī lieta ir policijas mazspējas apliecinājums.».



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.