Līdz pat 90% nelaimes gadījumu darbā tiek noklusēti

Anonīmas darbinieku un darba devēju aptaujas liecina, ka 40–50 procenti nelaimes gadījumu darba vietās netiek reģistrēti, savukārt eksperti lēš, ka šādu gadījumu skaits var būt pat līdz 90 procentiem, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietnieks Renārs Lūsis.

"Tā kā strādājošie ir noraizējušies par savas darba vietas saglabāšanu, viņi piekrīt darba devēju prasībai par notikušo nelaimes gadījumu neziņot. Jāteic gan, ka pats nelaimes gadījums nav pārkāpums un par to nesoda. Soda, ja konkrētajā uzņēmumā darba drošība ir vienā lielā bedrē un šie jautājumi ir nesakārtoti. Turklāt ļoti liela soda nauda ir jāmaksā par noklusētu nelaimes gadījumu, ja mēs to atklājam," uzsver R. Lūsis.

Vieni no līderiem ES

Viņš informē – lai arī pēdējos gados ir tendence nelaimes gadījumu skaitam Latvijā samazināties, tik un tā mēs joprojām esam vieni no līderiem Eiropā, un, "lai pietuvotos Eiropas Savienības vidējiem radītājiem, mums vēl ir tāls ceļš ejams," piebilst VDI pārstāvis. Piemēram, šogad janvārī ir reģistrēti jau trīs letāli nelaimes gadījumi darba vietā. R. Lūsis teic, ka, neraugoties uz apjomu kritumu, tieši būvniecība ir viena no nozarēm, kur nelaimes gadījumu skaits joprojām ir augsts. Arī apstrādes rūpniecība ir joma, kur bieži cieš strādājošie. "Kā galveno cēloni var minēt neuzmanīgu rīcību. Darba drošībai ir jābūt vienam no uzņēmuma politikas stūrakmeņiem un ne tikai formāli. Ja no uzņēmuma augšas darbinieki nejūt ieinteresētību šo jautājumu praktiskā lietošanā, ir ļoti grūti iedzīvināt drošu darba kultūru strādājošajiem," ir pārliecināts R. Lūsis.

Mainīt attieksmi

Savukārt SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins akcentē: "Šajos ekonomiski sarežģītajos laikos nevienai vien uzņēmumu vadībai prātā ienāk doma naudu ieekonomēt uz drošības rēķina darba vietā. Savā ziņā tas ir loģiski – ja uzņēmuma apgrozījums sarūk par 20 un vairāk procentiem, nenovēršami ir jādomā, kur un kā ietaupīt naudu. Samazināt izmaksas drošības jomā jau var, bet nedrīkst aizmirst, ka tādējādi nedrīkst pasliktināties drošība. No savas pieredzes varu teikt, ka šos abus komponentus apvienot ir iespējams. Galvenais priekšnoteikums – mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību, un tam nevajag grandiozus finanšu resursus."

Inscenē laupīšanu

Arī Statoil departamenta Vide. Veselība. Drošība vadītājs Viesturs Astičs uzsver: "Uzņēmuma filozofija Vide. Veselība. Drošība (VVD) tiek īstenota jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem, un šo gadu laikā esam vairākkārt pārliecinājušies, ka negadījumu novēršanai bieži pietiek tikai ar attieksmes maiņu, rūpīgu iespējamo risku izvērtēšanu un savlaicīgu to novēršanu. Turklāt jāatceras, ka papildu drošība paredz nākotnē ietaupīt tos izdevumus, kas varētu rasties no nepatīkamiem un nepārdomātas rīcības dēļ izraisītiem negadījumiem." Viņš nenoliedz, ka arī Statoil nav izņēmums un nelaimes gadījumu skaits nav nulle, tomēr, "lai novērtu nelaimi, mēs darbojamies pēc šāda plāna: preventīva rīcība, gatavība iespējamam negadījumam, un, ja nu tomēr tas ir noticis, mācāmies. Šis tā sauktais aplis mums ļauj novērst daudzus negadījumus, vai arī tie nav tik būtiski." Par piemēru viņš min pērnā gada biežās laupīšanas degvielas uzpildes stacijās. "Mēs preventīvi domājām, ko varam darīt, lai šādus gadījumus novērstu mūsu stacijās. Inscenējām laupīšanas, apmācījām darbiniekus. Katru notikušo laupīšanu citos uzņēmumos analizējām, sūtījām ziņas saviem darbiniekiem. Šīs aktīvās darbības rezultātā mūs šī laupīšanas lavīna skāra tikai nedaudz – vienreiz."

Ja tikai uz papīra

V. Astičs stāsta, ka daudzos uzņēmumos, domājot par nelaimes gadījumu novēršanu, darbojas divi principi – tehnoloģiskie risinājumi, lai novērstu negadījumus, un instruktāžas. "Taču, ja trūkst darbinieku izpratnes un attieksmes pret darba drošību, šis jautājums ir sakārtots tikai uz papīra. Lai arī sākumā pašiem šķita, ka mainīt strādājošo attieksmi ir praktiski neiespējami, tomēr tas ir īstenojams. Ļoti palīdz atvērtais dialogs – darbiniekam ir jājūt vadības ieinteresētība, kā arī darba devējam viņi jāuzklausa. Piemēram, darbinieki var paši ieteikt prasības, kas jāietver instruktāžās, norādīt, kas tajās ir neatbilstošs. Uzņēmumā notiek regulāras Drošas uzvedības programmas sapulces katrā struktūrvienībā. Tāpat ik nedēļu izsūtām darbiniekiem tādu kā apskatu par pagājušajā nedēļā notikušajiem negadījumiem Latvijā, bīstamām situācijām. Šāda informēšana ir efektīva un dod rezultātu – darbinieki ir informēti, no kā jāuzmanās. Sapulču sarīkošana un ziņu izsūtīšana neprasa lielus naudas līdzekļu ieguldījumus." Viņš norāda, ka jūtami pieaugusi arī darbinieku aktivitāte VVD jomā – 2007. gadā tie bija 688 strādājošie, bet 2009. gadā jau vairāk nekā 1000.