Veselības ministrijas iecere palielināt ģimenes ārstu prakšu finansējumu, pārdalot tam līdzekļus no pacientiem paredzētā laboratorisko izmeklējumu finansējuma, ir nepareiza un nepieļaujama, uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Tā kā ģimenes ārsti šādam piedāvājumam nav piekrituši, algu palielinājumu viņiem nākamgad neredzēt.
Nākamgad valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs strādājošie mediķi saņems algas pielikumu – vidēji septiņu procentu apmērā, taču ne ģimenes ārsti. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide stāsta, ka ģimenes ārstiem tika piedāvāta kapitācijas naudas palielināšana no pacientiem paredzētajiem līdzekļiem. «Nevaram pieļaut, ka mūsu pacientiem tiktu samazinātas iespējas veikt valsts apmaksātos laboratoriskos izmeklējumus,» saka S. Veide. «Ja ģimenes ārstu ienākumu palielinājums būtu sasaistīts ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, tas radītu plaisu un neuzticēšanos ģimenes ārstu un pacientu attiecībās, kā arī mazinātu ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem.»
Ko tieši Veselības ministrija piedāvāja ģimenes ārstiem, skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders: «Priekšlikums, ko kopīgi ar ģimenes ārstu pārstāvjiem vērtējām, paredzēja plānot laboratoriju izdevumus 2016. gadam 2013. gada līmenī un šādi «neiztērētos» līdzekļus, kas būtu aptuveni 4,5 miljoni eiro, novirzīt caur kapitācijas naudas palielinājumu ģimenes ārstu darbības nodrošināšanai. Tomēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija šo priekšlikumu noraidīja, un izmaiņas nav plānotas – izdevumi laboratoriju darba apmaksai tiks saglabāti 2015. gada līmenī.» Kāpēc radusies ideja par laboratorisko izdevumu samazinājumu, jo, pēc ministrijas domām, izdevumu pieaugums pēdējos gados tieši šiem izmeklējumiem ir milzīgs. 2013. gadā tam izlietoja 23 miljonus eiro, šogad plānotie ir ap 30 miljoniem eiro.
Ģimenes ārstus aizstāv arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), aicinot palielināt ģimenes ārstu algas līdz ar algu palielinājumu citu specialitāšu ārstiem. LĀB norāda: jā, laboratorijas izmeklējumu skaits un tēriņi palielinās, tomēr šiem izmeklējumiem ir liela nozīme savlaicīgai slimību diagnostikai un ārstēšanai. LĀB prezidents Pēteris Apinis saka: esam gadu gaitā pārgājuši uz ambulatoru pakalpojumu sniegšanu, slimnieki mazāk ārstējas slimnīcās, un pie ģimenes ārstiem un ambulatoriem speciālistiem apmeklējums pieaug. Arī laboratorijas izmeklējumu skaits aug ambulatorajā sektorā, un vairāk atbildības, diagnostikas un pacienta novērošanas funkcijas gulstas uz ģimenes ārsta pleciem. Jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts, nevis Veselības ministrija ar kvotām, var noteikt – vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne.