E-darbnespējas lapās rakstīs pacientu diagnozes; sola, ka neviens tās neredzēs

 
©Publicitātes foto

Valdības sēdē diskutējot par e-veselības nākotni, pat ministriem nekļuva skaidrs, vai tiešām elektroniskajās darbnespējas lapās ierakstīs konkrētu pacienta diagnozi, kas bijusi iemesls paņemt slimības lapu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vairākkārt uzsvēra: valsts iestādes rīkojas pretēji pacientu interesēm un tiesībām, papildus darbnespējas cēlonim prasot norādīt arī diagnozi.

Nacionālais Veselības dienests gan uzsver: jā, darbnespējas lapās diagnoze ārstam būs jānorāda, taču to neredzēs ne darba devējs, ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas aprēķina slimības pabalstus. Kā tad īsti ir – kas pašlaik jāraksta slimības lapās, un ko ārsti rakstīs elektroniskajos dokumentos?

Noskaidrot tik sākotnēji it kā vienkāršu lietu nemaz nav viegli, jo ar darbnespējas lapu pārraudzību nodarbojas vairākas valsts iestādes, un, iespējams, tieši tāpēc informācija pat valdības sēdē ir tik neskaidra, ka pat premjerei un citiem ministriem bija jājautā vairākas reizes, tā arī nenoskaidrojot būtību.

Ko redz un ko neredz darba devējs

Nacionālajā Veselības dienestā (NVD), kas veido eveselību un konkrēti arī nākotnē sagaidāmo elektronisko darbnespējas lapu, saka: informācija par to, kādas pašlaik ir darbnespējas lapas un ko tajās raksta (mūs īpaši interesē, vai darba devējam ir pieejama informācija par pacienta diagnozi), jāmeklē Veselības inspekcijā un VSAA. Darbnespējas lapas izsniedz saskaņā ar 2001. gada izdotiem valdības noteikumiem, kuros ir apstiprināta arī darbnespējas lapas A un B forma. Tā kā no šā gada 1. jūlija slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai vairs nav nepieciešams darba devēju apstiprinājums, darba devējs pats var noteikt kārtību, kādā darbinieki sniedz viņam informāciju par darbnespēju. Ja darba devējam jāiesniedz slimības lapas kopija, tad viņam ir redzama visa informācija, kas ir darbnespējas lapā, Neatkarīgajai paskaidro VSAA speciāliste Iveta Daine.

Ko tieši redz darba devējs, precizē jau Veselības ministrija (VM): pašlaik ir spēkā darbnespējas veidlapas, kas apstiprinātas 2011. gadā, un tajās ir jānorāda pārejošas darbnespējas cēlonis, piemēram, nelaimes gadījums darbā, saslimšana ar tuberkulozi, karantīna, cits cēlonis, taču, kā uzsver VM speciāliste Agnese Gusarova, darbnespējas lapā netiek norādīta pacienta diagnoze. Izņēmums, šķiet, ir tuberkuloze, jo tā tiek norādīta jau pie slimības cēloņiem, kā arī grūtniecība, kas gan nav slimība, bet, kā norāda ģimenes ārsti, arī informācija par kādas darbinieces grūtniecību var radīt pamatu šīs darbinieces diskriminācijai vai pat atlaišanai no darba (jāpiebilst, ka likums liedz no darba atlaist darbinieci, kas gaida bērnu). Tā saka ģimenes ārsti, iebilstot, ka darbnespējas lapas neatbilst pacientu interesēm ne tagad, ne arī – kad tiks ieviesta eveselība, jo darba devējiem ir redzamas diagnozes…

Taču no VM skaidrojuma tomēr izriet, ka pašreizējā darbnespējas veidlapas formā nav norādīts pacienta diagnozes kods, bet, kā jau iepriekš minēts, pārejošas darbnespējas cēlonis. Turklāt slimības lapās sniegtā informācija darba devējam un VSAA atšķiras, proti, darba devējs neredz visu, ko redz valsts iestāde. Piemēram, VSAA redz arī atzīmētu ailīti par grūtniecību, dzemdībām, slima bērna kopšanu, savukārt darba devējs to neredz. Abas puses redz datus par cilvēka saslimšanu ar tuberkulozi. Darbnespējas cēloņa nofiksēšana ir saistīta ar sabiedrības kopējo interesi, ar šo lapu persona piesakās pabalstam; tāpat būtiski norādīt darbnespējas cēloni arī, lai kontrolētu sanitāri higiēniskās normas darbavietā, piemēram, ja darbinieks slimojis ar tuberkulozi, bet viņa darbavieta ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, skaidro A. Gusarova no VM. Tiesa, darbnespējas lapās ir jāiekļauj informācija tikai par vienu slimību – tuberkulozi, bet nav ne par vienu citu infekcijas slimību, kas arī var apdraudēt citus, piemēram, A hepatīts.

Pārkāpj tagad un pārkāps turpmāk

Pilnīgi citādi informāciju redz un skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente, zvērināta advokāte Solvita Olsena. Viņa, citējot šos pašus valdības noteikumus, sauc datus, kuri saistībā ar darbnespējas lapām jānodod darba devējam, un starp šiem datiem ir gan grūtniecība, gan tuberkuloze. «Šī informācija satur personas sensitīvos datus, ieskaitot tuberkulozes diagnozi, un šādu datu pieprasīšanai es nesaskatu tiesisko pamatu. Tāpēc ir pārkāpts datu aizsardzībai svarīgais minimālisma princips. Iespējams, ka Veselības ministrija nezina vai apzināti sniedz neprecīzu informāciju gan valdībai, gan medijiem,» Neatkarīgajai norāda S. Olsena. Viņa valdībā izklāstīja savus argumentus, papildinot ģimenes ārstu vēstījumu. Tomēr diskusija par darbnespējas lapu būtību un saturu tur neturpinājās, jo ministriem pietika ar atbildi, ka VM «neplāno neko tādu, kas jau nebūtu darbnespējas lapās pašlaik». Tomēr tā nav patiesība. Saskaņā ar NVD plāniem turpmāk (visticamāk, nākamā gada beigās) darbnespējas lapās būs jānorāda arī konkrēta diagnoze. Kā mierinājums izskan apgalvojums – neviens to diagnozi neredzēs.

Tā vietā tiek uzdots jautājums: kāpēc ģimenes ārsti vispār par to runā un kur viņi bija līdz šim, kāpēc neprotestēja par pacientu tiesību pārkāpumiem? Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Pauls Princis saka: mēs domājām, ka edarbnespējas lapās tas būs atrisināts...

Aizsargāsim pilnībā

NVD speciāliste Māra Āboliņa Neatkarīgajai atbild: jā, elektroniskajā darbnespējas lapā ārstam būs jāievada arī informācija par pārejošas darbnespējas cēloni – slimības diagnozes kods –, un tā tiks izmantota statistiski apkopotā veidā. Šī informācija nebūs pieejama ne VSAA, ne darba devējam, uzsver M. Āboliņa. Darba devējiem dati par darbiniekiem izsniegtajām elektroniskajām darbnespējas lapām būs pieejami Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. «Tas samazinās administratīvo slogu, jo datu aprite starp iestādēm būs elektroniska un iedzīvotājiem vairs nebūs jāuzrāda darbnespējas lapa darba devējam. Slogs mazināsies arī ārstniecības iestādēm, kam turpmāk nebūs jākārto darbnespējas lapu reģistrācijas žurnāli,» stāsta M. Āboliņa, «pacientu tiesības uz datu aizsardzību tiks nodrošinātas pilnībā – darba devējiem sistēmā būs pieejami tikai minimāli nepieciešamie dati par darbinieka darbnespēju, piemēram, salīdzinot ar pašlaik pieejamo, vairs nebūs redzami dati par ārstniecības iestādi un ārstniecības personu, kas izsniegusi darbnespējas lapu.» Darbnespējas cēloņu analīze esot nepieciešama valsts budžeta līdzekļu plānošanai un arī darbnespējas lapu izsniegšanas kontrolei.

Ko darīs ar diagnozēm?

Tikmēr tiesību eksperte S. Olsena norāda, ka bažas rada tieši šī jaunā prasība edarbnespējas lapās ārstam norādīt pacienta diagnozi. Jā, šos datus nedos darba devējam, bet tie tiks nosūtīti NVD – valsts iestādei bez pacienta piekrišanas. «Ikvienā gadījumā, ja valsts bez pacienta piekrišanas pieprasa sensitīvus datus, ir jābūt svarīgam tiesiskam pamatojumam, jo šādi tiek ierobežotas pamattiesības,» uzskata S. Olsena. «Ne Pacientu tiesību likumā, ne Ārstniecības likumā nav pašlaik noteikts, ka ārsts pacienta diagnozes drīkst iesniegt bez pacienta piekrišanas Nacionālajam Veselības dienestam.» Nav arī skaidrs, ko NVD darīs ar šīm diagnozēm un kādus tieši valstij svarīgus uzdevumus tie ļaus pildīt. Eksperte arī norāda, ka jaunā sistēma netiek plānota draudzīga ne ārstiem, ne pacientiem un tas ir pretrunā ar eveselības galveno mērķi – dot labākas iespējas pacientam kārtot savas veselības jautājumus.

Kad būs e-darbnespējas lapas

• Papīra veidlapas darbnespējas lapu izrakstīšanai varēs izmantot līdz 2016. gada 30. novembrim.

• No 2016. gada 1. decembra ārsts vai ārsta palīgs darbnespējas lapu sagatavos elektroniski veselības informācijas sistēmā.

• Līdz 30. novembrim veselības informācijas sistēmā sagatavotās elektroniskās darbnespējas lapas (eveselība sāks darbu jau 1. janvārī) ir jāizdrukā un jāizsniedz pacientam papīra formātā.

Avots: Nacionālais Veselības dienests

 

Kāpēc valsts iestādei jāzina cilvēka darbnespēju izraisījusī diagnoze?

«Informācija par darbnespējas cēloni – slimības diagnozi – jāievada un jāuzkrāj, lai detalizētāk analizētu darbnespējas cēloņus sabiedrībā, vērtētu saslimšanas ilgumu konkrētām diagnozēm un plānotu pasākumus to mazināšanai.»

Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Māra Āboliņa



 

Abonē