Āfrikas cūku mēris skāris jau teju pusi Latvijas teritorijas

Līdz šā gada beigām ar Āfrikas cūku mēri inficēto mežacūku skaits pārsniegs 1000, nākamā gada laikā kaite pārņems visu Latviju, savukārt vairāku faktoru kopsakarības dēļ ar ĀCM nāksies sadzīvot vēl ļoti ilgi, ikgadējā mežsaimniecības nozares konferencē tās dalībniekiem atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

"Līdz šim ĀCM konstatēts 876 cūkām, no tām 579 atrastas beigtas, bet 297 tika nomedītas. Pilnībā skaidrs, ka līdz gada beigām slimības skarto cūku skaits pārsniegs 1000. Kopumā skarti 160 pagasti, kas ir teju puse no Latvijas teritorijas, un, turpinoties līdzšinējam tempam, slimība pārņems visu valsti. Jautājums tikai, vai tas notiks pusgada vai gada laikā," sacīja Seržants.

Viņš arī sacīja, ka ļoti liels saslimušo cūku skaits bijis Valkas pusē, kur dažu kvadrātkilometru meža platībā ik pa nedēļai atrasti pa desmit beigtiem dzīvniekiem. Tāpat daudzi slimības gadījumi konstatēti Burtnieku novadā.

"Slimība "strādā" nežēlīgi un strauji, un vietās, kur iepriekš bija liela mežacūku populācija, tagad vairs nevar atrast to pēdas. Augstākais saslimstības līmenis bija augustā, kad tika konstatēti 200 nobeigušies dzīvnieki. Līdz ar to augustā dabīgā ceļā, no dzīvnieka uz dzīvnieku, slimība "nogājusi" apmēram 60 kilometru distanci," sacīja PVD pārstāvis.

Viņš arī atzina, ka lielākā problēma slimības apkarošanā ir ārkārtīgi dzīvotspējīgais vīruss, kas beigto dzīvnieku līķos zemā temperatūrā saglabājas pat līdz pusgadam.

"Temperatūra mīnusos nozīmē, ka beigtais dzīvnieks mežā ir it kā ielikts ledusskapī un pavasarī jaunā cūku populācija trāpīs uz šiem joprojām aktīvu vīrusu saturošajiem cūku pārpalikumiem. Lai gan PVD beigtās mežacūkas izvāc no meža un dedzina, tomēr zināms daudzums paliek, un to nevaram ietekmēt. Labākā izeja it populāciju samazināt, kas ir galvenais mednieku uzdevums, vienlaikus ievērojot ļoti augstu medību higiēnu," sacīja Seržants.

Savukārt mednieku biedrības vadītājs Jānis Baumanis norādīja, ka šajā sezonā jau nomedīts 45 000 mežacūku, tomēr lielākā problēma ir nomedīto cūku uzglabāšana, kā arī medījumu pārprodukcija.

"Esam nomedījuši 45 000 cūku, bet katrs dzīvnieks jāpārbauda, un tas nozīmē, ka jāuzglabā vairākas dienas līdz rezultātu saņemšanai. Lai gan pašvaldības ar AS "Latvijas valsts meži" ziedotiem 930 000 eiro nopirkušas 629 dzesētavas, ar tām ir par maz. No vienas puses medniekiem tiek prasīts, lai samazina populāciju, no otras - mednieks neiet uz mežu, jo nav, kur nomedīto cūku likt. Tāpat vajadzētu ļaut medīt plašākās teritorijās, jo patlaban mežacūku medības atļautas tikai 76% mežu platību," sacīja Baumanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka cūku medības veicinās valdības nupat piešķirtais 100 eiro atbalsts.

"Tā nebūs "galvas" nauda, bet gan labs atbalsts medījumu gaļas pārstrādei, kas ir dārgs pasākums. Daļa no atbalsta var tikt izmantota konservu ražošanai, jo gaļas ir daudz un ne katrs var atļauties to pārstrādāt," sacīja mednieku pārstāvis.

Tāpat viņš brīdināja, ka ĀCM straujā izplatība nozīmē arī to, ka tuvākajā laikā pastiprināsies vilku uzbrukumi mājlopiem.

"Mežos ir ap 600 vilku un 900 lūšu. Ja mēris izkaus visas mežacūkas, tie sāks medīt pārējās sugas un var atkārtoties 90.gadu situācija, kad mežos gandrīz vai nebija dzīvnieku. Tāpat uzmanīgiem būtu jābūt zemniekiem, kuri grib pārkvalificēties uz aitu audzēšanu, jo vilku postījumu apjoms nākamajos gados būs krietni lielāks. Ar slimību nāksies sadzīvot vēl ļoti ilgi, jo vakcīnas pagaidām nav un tuvākajā laikā nebūs," rezumēja Baumanis.

Kā ziņots, ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.