Jūrmalā kašķējoties pieņem budžetu

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē vakar tika pieņemts šā gada budžets 32,7 miljonu latu apmērā. Ja pašvaldības pozīcija to dēvē par sociālo budžetu, tad opozīcija kategoriski iebilst. Tiesa, viņu teikto vismaz vakar domes sēdē vērā neņēma. "Mūs neņem paurī neviens," konstatēja deputāts Juris Visockis (JL).

Jūrmalas dome, šķiet, ir viskašķīgākā pašvaldība, jo tur būtisku lēmumu pieņemšana pēdējos gados notiek kā Emira Kusturicas filmās – skaļi, skandalozi un ilgi. Izņēmums nebija arī vakardienas sēde, kas vilkās vairākas stundas. Rezultātā Jūrmalas pašvaldības budžeta ieņēmumi šogad plānoti par gandrīz trešdaļu jeb 30% mazāki nekā pērn. Pilsētas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) to nodēvējis par izdzīvošanas budžetu, kurā līdzekļi pabalstiem tomēr tiek palielināti. "Manā skatījumā pašvaldības 2010. gada budžets būtu nosaucams par saglabāšanas budžetu, kas, neskatoties uz skaitlisko samazināšanu no 52 līdz 32 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējā gada plānu, ļauj saglabāt faktiski visu veicamo funkciju un pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem. Saglabāšana nozīmē, ka netiek slēgtas skolas un citas pašvaldības iestādes. Ne visas pašvaldības ar to var lepoties," piebalso arī domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Romualds Ražuks (PS).

Opozīcija toties gribēja iegūt atbildes uz vairāk nekā 50 aktuāliem jautājumiem. "Nē, atbildes nesaņēmām," Neatkarīgajai sacīja deputāts Māris Dzenītis. Viņš neuzskata, ka šis ir sociālais budžets. "Jā, skatoties uz skaitļiem, sociālais budžets ir par 30 procentiem lielāks un tas ir 232 000 latu. Bet tas ir smieklīgi, zinot, ka, piemēram, skatu torņa būvēšanai izlietos 245 000 latu," viņš argumentē. Domnieks piekrīt, ka skatu tornis Dzintaru parkā nav peļama iecere, jo piesaistīs tūristus, tomēr ne jau krīzes budžetā ir jāparedz līdzekļi tā būvniecībai. J. Viscokis savukārt bija sašutis, kāpēc izdzīvošanas budžetā paredzēts 70 000 latu atvēlēt kārtējās daudzdzīvokļu ēkas projektēšanai, ja pašvaldībai jau ir vairāki izstrādāti, bet nerealizēti projekti. Pozīcija atbild, ka šie 70 000 latu paredzēti tieši sociālajai sfērai, jo tiks ieguldīti sociālās mājas un ar to saistīto komunikāciju izbūvei.

"Varētu prasīt nomainīt šādu nekompetentu vadītāju [domāts R. Munkevics], taču patlaban deputātu prioritāte ir pilsētas budžeta pieņemšana, – kad tas būs pieņemts, deputāti lems, ko darīt tālāk," teikts publiski izplatītajā M. Dzenīša paziņojumā. "Ar šo balsojumu redzam, ka prasīt Munkevica atcelšanu nav jēgas. Vadība ir vienās rokās. Bet agri vai vēlu tas notiks," pēc domes sēdes viņš sacīja Neatkarīgajai. Ja tas tiešām notiks, tad R. Munkevica gāšana un atkalatgriešanās mēra krēslā nebūs pirmais gadījums.

Latvijā

Septembrī aptuveni pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kurās norādīts, ka apgrozījums viņu banku kontos ievērojami pārsniedz deklarētos ienākumus. Šīs vēstules nedrīkst ignorēt, pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt 20% ienākuma nodokļa no starpības starp apgrozījumu un oficiāliem ienākumiem, Latvijas Radio 4 raidījumā “Otkritij razgovor” brīdināja dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais