Uz Sīriju un Irāku karot Islāma valsts (ISIS) labā aizceļojušie Latvijas pavalstnieki ir ne vairāk kā pieci, latviešu tautības un premjeres Laimdotas Straujumas izpratnē – gados jauni. Drošības policija (DP) apstiprina skaitli un sniedz vēl vienu informācijas drusku – viņi pārstāv Latvijas musulmaņu kopienu. Tātad var pieņemt, ka nav vienkārši algotņi, bet piebiedrojušies radikāļiem pārliecības un naudas dēļ. Bet tas arī pagaidām viss, kas oficiāli zināms par šiem ļaudīm, ar piebildi – ja tādi patiešām eksistē.
Ārzemēs par terorismu aizdomās turamo vārdi vai vismaz šo personu raksturojumi visai ātri tiek publiskoti. Gan tādēļ, lai biedinātu citus, kas var nostāties uz terorisma ceļa, gan arī lai pasargātu iedzīvotājus. Latvijas DP rīkojas pretēji.
Iespējams izskaitļot
DP Preses sekretāre Līga Pētersone skaidro, ka tas saistīts ar mūsu sabiedrības kompaktumu: «Ņemot vērā, ka Latvijas situācijā nav runa par simtiem vai pat desmitiem indivīdu, kuri būtu devušies uz islāmistu teroristu kontrolētajām teritorijām Sīrijā/Irākā, arī netiešas informācijas sniegšana var radīt pietiekami skaidru nojautu, par kurām personām Drošības policijai ir informācija un kurām personām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Līdz ar to šādas informācijas publiskošana apgrūtinās mūsu darbu šo personu radīto risku novēršanā. Latvijas musulmaņu kopiena ir salīdzinoši neliela, un arī to personu skaits, kuras varētu doties turp, ir ierobežots, tieši tāpēc atšķirībā no citu valstu dienestiem mēs esam diskrētāki.»
DP uzsver, ka plašākas informācijas neizpaušana neesot saistīta ar vēlmi kaut ko slēpt no sabiedrības, bet gan nepieciešamību sabiedrības interesēs pēc iespējas efektīvāk novērst izceļojušo personu radītos draudus. Pašlaik skaidri ir pateikts vien tas, ka teroristu atbalstītāji nāk no musulmaņu kopienas. Latvijā mīt ap 10 000 etnisko musulmaņu, taču aktīvo reliģijas praktizētāju esot mazāk nekā tūkstotis. Tātad garīgajiem līderiem nenāktos grūti izskaitļot savas noklīdušās avis. Tomēr Latvijas Islāma kultūras centrs nesteidz apstiprināt DP informāciju.
Trāpa musulmaņiem
Islāma centra pārstāvis Ahmeds Roberts Klimovičs Neatkarīgajai skaidro, ka baumu līmenī ir dzirdēts tikai par viena cilvēka aizbraukšanu uz Sīriju. Pārbaudīt to esot grūti, jo sociālajos tīklos viņš vispār neesot atrodams. Vārdu nenosauc. Bet par pieciem nevarot būt ne runas. «Ja Drošības policijai ir zināmi šie uzvārdi, tad lai dod tos mums. Taču viņi nedod,» Klimovičs policijai pārmet baumu uzturēšanu, jo to dēļ ciešot musulmaņi. Septembrī mošejas sienas tika aprakstīta, taču uzraksts Your Allah your problem go home (Jūsu Allāhs, jūsu problēma, ejiet mājās – angļu val.) galu galā traktēts nevis kā reliģiskā naida kurināšana, bet sīkais huligānisms. Kopienas pārstāvji saņemot sistemātiskus draudus un cieņas aizskārumus. Policija par to tikusi informēta, bet vainīgie pagaidām nav sodīti. Pēc Parīzes terora aktiem Latvijas musulmaņi izplatīja terorismu nosodošu paziņojumu, kurā vērš uzmanību arī uz pašlaik notiekošo islāmticīgo aizskārumu: «Islāma kultūras centra vadība nosoda provokācijas un zaimošanu par ticīgo cilvēku vērtībām. Tāda veida darbības ir mums nepieņemamas, un mēs aicinām pilnvarotas institūcijas neatstāt tādas darbības bez ievērības.»
Drošībnieki pieskata
Drošības policijas ikgadējos pārskatos musulmaņu kopienai kā potenciālajam radikalizācijas un terorisma draudu avotam uzmanība pievērsta jau ilgāku laiku. Šogad izdotajā pārskatā par situāciju 2014. gadā sadaļā pie terorisma risku analīzes Latvijā teikts:
«Šobrīd nozīmīgākais terorisma riska faktors ir Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās Sīrijas konfliktā un iespējamā pievienošanās tur esošajiem islāmistu teroristu grupējumiem. Šādām aktivitātēm var būt tieša ietekme uz Latvijas drošību, jo pastāv reāls risks, ka pēc atgriešanās no Sīrijas tur kaujas pieredzi ieguvušie Latvijas iedzīvotāji var iesaistīties dažāda veida teroristiskās aktivitātēs arī mūsu valstī.» Turklāt šobrīd arvien lielāku ietekmi kopienā gūst konvertīti – nevis dzimušie musulmaņi, bet islāma ticību pieņēmušie latvieši. Nelabvēlīgu ietekmi DP ieskatā var atstāt viņu pieaugošie kontakti ar ārvalstu organizācijām vai atsevišķiem indivīdiem, kuri atbalsta islāma interpretāciju, kas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām un principiem. «Ņemot vērā konvertītu ietekmes Latvijas musulmaņu kopienā nostiprināšanos, pastāv risks, ka kopienas ārvalstu kontakti drīzāk pastiprināsies, līdz ar to var prognozēt arī radikalizācijas risku palielināšanos nākotnē.»
Kāpēc tad nesaukt vārdos cilvēkus, kuri radikalizējas un pēc kara Sīrijā var atgriezties Latvijā, lai Allāha vai naudas vārdā veiktu teroraktus šeit, savā dzimtenē? Drošības eksperts, bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa saskata tikai vienu loģisku izskaidrojumu – iespējamā kļūda. Varbūt par teroristu uzskatītais tāds nemaz nav, turklāt, ja tomēr ir – tas vēl arī jāpierāda.