Premjers: Pedagogu streiks Latvijā tiešām nav vajadzīgs

© Dmitrijs Suļžics / F64

Esošajos sarežģītajos apstākļos pedagogu streiks Latvijā tiešām nav vajadzīgs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka labi izprotot pedagogu bažas par dažādām neskaidrībām - kāda būs algas situācija saskaņā ar jauno finansēšanas modeli, kāda būs pāreja uz jauno mācību saturu utt.

"Saprotu arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) bažas, bet arī zinu, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ir atvērta diskusijām un grib atrast labāko risinājumu," akcentēja politiķis.

Jāatceras, ka 13.Saeima ir savā noslēguma posmā, savukārt budžeta lēmumi jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai, sacīja premjers. Viņaprāt, ir jautājumi, kur saistībā ar LIZDA prasībām esošā valdība varētu nākt pretī, taču tā nevar lemt par nākamo gadu budžetu.

"Ticu, ka ja vien abas puses grib, ir iespējami risinājumi. Esošajos apstākļos mums šis streiks tiešām nav vajadzīgs. Streiks atņemtu bērniem izglītības iespējas, turklāt jau pēdējie divi gadi ir bijuši pietiekami grūti Covid-19 dēļ," pauda valdības vadītājs, paužot cerību par LIZDA izpratni, ka šī valdība nelems par daudzgadu budžetu, bet runās par tām lietām, par ko var vienoties.

Kā ziņots, LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais