Latvija karājas gaisā
Ministru kabinets vakar apstiprināja valsts 2016. gada budžeta likumu paketē ielikto lēmumu aizdot 80 miljonus eiro valstij piederošajai aviokompānijai airBaltic.
Vakar valdības darba kārtībā nebija jauns aizdevums aviokompānijai, bet gan veco aizdevumu norakstīšana, ierakstot tos airBaltic pamatkapitālā. Tādā veidā tiktu nodzēsts mīnuss airBaltic pašu kapitālā, kas vismaz formāli atļaus airBaltic atsākt kreditēties no normālām bankām. Tās nemaz nedrīkst aizdot naudu parādniekiem ar negatīvu pašu kapitālu, kas nozīmē uzņēmuma parādu summas pārsvaru pār īpašumu summu. Runa šajā gadījumā ir nevis par parādiem vispār, bet par neapmaksāto rēķinu summu, par kuru parādu piedzinēji atgādinātu tieši tad, kad uzņēmumā parādītos kaut vai no jauna aizlienēta nauda. Veco parādu piedzinēji norādītu, ka viņiem uz šo naudu daudz lielākas tiesības nekā jaunajam aizdevējam, jo viņi taču jau nez cik gadus gaidījuši uz savu naudu. Aviokompānijas darba specifika dod papildu iespējas veco parādu piedziņai, jo lidmašīnām taču jāpiezemējas dažnedažādās valstīs ar dažādu attieksmi gan pret veco parādu piedzinējiem, gan pret Latvijas valsti ar tās uzņēmumiem. Tādējādi lidmašīnas var tikt ārzemēs aizturētas par labu veco parādu piedzinējiem. Jābrīnās pat, kāpēc šāds liktenis jau nav piemeklējis airBaltic, kamēr tas kopš 2010. gada sakrāja nesegtos parādus apmēram 200 miljonu eiro apmērā. Tas liek domāt, ka parādi reāli jau ir pārmesti uz Latvijas valsti, kas neveic šo parādu piedziņu no sava uzņēmuma. Tagadējais tracis ir par to, kā valstij no savas naudas atteikties nevis faktiski, bet juridiski saistoši attiecībā pret nākamajiem airBaltic kreditoriem.
Latvijas valsts varēja kreditēt airBaltic tāpēc, ka tai naudu aizdeva un aizdod. Latvijas Valsts kase uzrāda valdības kopējo parādu 8,23 miljardu eiro apmērā, no kuriem tīrais parāds esot tikai 5,28 miljardi. Gandrīz trīs miljardu eiro starpība starp kopējo un tīro parādu dalās apmēram uz pusēm starp naudas atlikumiem un uzkrājumiem naudā un vērtspapīros un valsts prasījuma tiesībām pret pašvaldībām un līdzīgiem parādniekiem, kam naudu aizdot gatava tikai pašu valsts. 80 miljoni eiro tagad būtu pārliekami no valsts aizdevumu bedres uz tīrā parāda bedri, kas valsts kopējā parāda bedri padziļinās ne uzreiz un ne mehāniski par 80 miljoniem eiro. Vakar valdībā atbalstītais budžeta likuma projekts nosaka valsts kopējā parāda pieaugumu līdz 10,1 miljardam nākamā gada beigās.
Šeit minētais ir vairāk pieņēmumi nekā fakti, par kuru neizpaušanu airBaltic savam padomes loceklim Kasparam Āboliņam maksā vairāk, nekā Valsts kase viņam maksā par to, ka viņš ir arī Valsts kases pārvaldnieks. Šai situācijai ļoti atbilstoši vārdu ir izdevies atrast Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam. Viņš nosauca airBaltic uzrādīto investoru Ralfu Dīteru MontāguGirmesu par lelli. Šis investors ir pieteicis ieguldījumu 52 miljonu eiro apmērā, bet visu airBaltic parādu apsaimniekošana ir vesela leļļu teātra izrāde. Piemēram, aizliegums bankām kreditēt uzņēmumus ar apšaubāmu maksātspēju nelikvidē kārdinājumu bankām ielaisties riskantos, taču potenciāli ienesīgos darījumos, ja to iespējams paveikt ar starpnieku palīdzību.
Valdības vakardienas lēmums nebija pat valdības gala lēmums. Lai no vakardienas lēmuma būtu kāda jēga, valdībai jāizlemj arī tas, vai vispār un kādā veidā pieņemt R. D. MontāgaGirmesa solīto naudu, jo ar 80 miljoniem vien airBaltic nepietiek. Ja šodien valdība savā sēdē turpinās vakar un jau agrāk iesākto naudas vākšanu airBaltic vajadzībām, vēl arī Saeimas deputātu vairākumam nāksies vai nu nobalsot par airBaltic parādu norakstīšanu, vai arī pilnvarot valdību rīkoties Saeimas vietā.
Visai lielas izredzes uz vienošanos par labu airBaltic uzturēšanai saistāmas nevis ar Saeimā pārstāvēto partiju tirgošanos par valsts 2016. gada budžeta naudu, bet ar visu deputātu izpratni par Latvijas atrašanos pasaules malā, ja Latvijas vietu novērtē pēc sasaistes ar ekonomiskās attīstības un politiskās varas centriem. Ar automašīnu tādā gadījumā jābrauc nekomfortabli ilgi, vilcienu satiksmes nav vispār, un jūras prāmju līnijas mēnesī apkalpo tik daudz cilvēku, cik Tallinas osta apkalpo vienā dienā; milzīgas problēmas Latvijai ir ar pieslēgšanos elektrības un dabasgāzes pārvades sistēmām. Tikai aviācija nodrošina Latvijai cienījamu vietu reģionālā mērogā un uztur varas aprindās vismaz ilūziju par iespējām apdraudējuma gadījumā ātri pamest valsti.