Pašvaldību cerības, ka valsts tām kompensēs līdzekļus, kas tiks tērēti, piemaksājot bēgļiem, lai to ienākumi sasniegtu slieksni, pēc kura tie nekvalificētos maznodrošinātā statusam, var būt veltas. Politiķi uz šādu scenāriju lūkojas skeptiski, taču neizslēdz, ka politiski šādu vienošanos varētu panākt.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība paudusi neapmierinātību ar Iekšlietu ministrijas vadītās migrācijas krīzes darba grupas ieceri samazināt pabalstu, kas pienākas bēgļa un alternatīvā statusa saņēmējiem. Saskaņā ar pašreiz aktuālo ieceri tie būtu 256 eiro.
Savus iebildumus viņi pamato ar faktu, ka jau 256 eiro mēnesī vairākās Latvijas pašvaldībās ir zem tā sliekšņa, kas ļauj iedzīvotājiem pieteikties maznodrošinātā statusam. Tas savukārt ļauj cilvēkiem saņemt dažādas atlaides un pabalstus no pašvaldību budžeta. Šādus izdevumus pašvaldības nevēlas uzņemties, jo uzskata, ka obligātā kārtā Latvijai uzņemamie bēgļi ir valdības politiska lēmuma sekas, līdz ar to valdībai arī vajadzētu garantēt kompensācijas.
Tomēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis par šādu ideju sajūsmā nav. Sakot, ka nākamā gada budžetā šādu līdzekļu nebūs, viņš arī atgādina, ka līdz ar legāla statusa saņemšanu ikviens patvēruma meklētājs ir pielīdzināms ierindas Latvijas iedzīvotājam – ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem. Tāpēc pašvaldībām nekādas kompensācijas nepienākas.
Ņemot vērā, ka joprojām tiek diskutēts, samazināt vai nesamazināt bēgļu pabalstu, interesanta šķita K. Šadurska nostāja, ka, viņaprāt, samazināt pabalstu nevajadzētu, jo par šo naudu bēgļiem būs jābūvē sava dzīve un iedzīve no nulles, bet Latvijas mazturīgie sava mūža laikā kaut ko tomēr ir iekrājuši (apģērbu, sadzīves piederumus utt.) un tas, nenoliedzami, atvieglo arī ikdienas izdzīvošanu.
Par to, ka bēgļu pabalstu tomēr varētu nesamazināt, nevēlas dzirdēt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš neņemas spriest, cik lielam pabalstam vajadzētu būt, bet pagaidām normatīvajos aktos ierakstītie 256 eiro esot par daudz, ja salīdzina ar nodokļus Latvijai maksājušo iedzīvotāju ikmēneša ienākumiem.
Bet G. Bērziņš pieļāva domu, ka politiskā vienošanās par kompensāciju izmaksu tomēr varētu tikt panākta.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, pirms darba grupa oficiāli iepazīstinājusi politiķus un valdību ar saviem secinājumiem, paziņojis, ka sākotnēji nosauktā summa, kas varētu būt nepieciešama, lai Latvija sagatavotos patvēruma meklētāju uzņemšanai, visticamāk, paliks nemainīga – aptuveni 16 miljoni eiro.
Ministrs mierina, ka otrdienas valdības sēdē kādu no izdevumu pozīcijām varētu dzēst, taču, to darot, būs jāņem vērā nepietiekama finansējuma radītie riski.
Ministrs uzsver, ka būtiska finansējuma daļa būs nepieciešama tieši izmitināšanas telpu izbūvei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes stiprināšanai.