E-veselība: ja būs zaudējumi, meklēsim vainīgos
Veselības ministrs Guntis Belēvičs atbildīgos par e-veselības projekta ieviešanu meklēs tad, ja valstij būs tiešie zaudējumi, proti, ja līdz gada beigām neizdosies izpildīt vairākus uzdevumus un to nevarēs apmaksāt no Eiropas struktūrfondu naudas, kā tas pašlaik plānots. Valsts kontrole aprēķinājusi, ka tie varētu būt 11,3 miljoni eiro.
Ministrs atgādināja, ka deviņus gadus ir strādāts pie e-veselības un patiešām neviens no 31 pakalpojuma sabiedrībai nav pieejams. «Tas ir slikti,» teica ministrs G. Belēvičs. «Redzu šīs sistēmas trūkumus jau no savas ministrēšanas pirmās dienas, bet izmainīt kaut ko jau par izpildītiem darbiem, līgumiem – šogad vēl viens līgums tiek pildīts, un to veic Lattelecom – par eslimības lapu un erecepti un citām sadaļām, nav iespējams. Visi konkursi notikuši, noslēgti līgumi – tur neko mainīt nevar.» Tas, ko ministram izdevies izdarīt, kā viņš pats uzsver, ir pagarināt pēdējā līguma izpildes termiņu, lai «neiekristu neattiecināmās izmaksās». Par tādām sauc naudas tēriņus, kurus nevar attiecināt uz projektu, kuri ir nokavēti vai nav īstenoti un par kuriem Eiropas Komisija var prasīt atmaksāt piešķirtos struktūrfondu līdzekļus. «Tas ir vienīgais, ko es varēju izdarīt, pagarināt līdz gada beigām līgumu, lai vismaz šī pēdējā sadaļa izdotos,» sacīja G. Belēvičs. Ja neizdosies un būs neattiecināmās izmaksas un valstij būs zaudējumi, «mēs meklēsim vainīgo, jo citādi ikvienam, kas šajā procesā ir iesaistīts, nolaistos rokas un patiešām nekas vairs nesanāks».
«E-veselība valstī ir vajadzīga (..), mums saprotot, kurus pakalpojumus mēs varam pabeigt un īstenot, bet kuri mums jāpārstrādā,» klāstīja ministrs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Uz Neatkarīgās jautājumu, kas par šiem 14,5 miljoniem eiro, kas līdz šim iztērēti eveselības ieviešanai, ir izdarīts, veselības ministrs saka: dažādos laikos dažādi izpildītāji ir realizējuši dažādas e-veselības sadaļas, tās ir nodotas bez lietojamības pārbaudēm, piemēram, elektroniskā rinda ir nodota sen, iztērēti vairāki miljoni, bet tā nefunkcionē. «Tomēr, kamēr mēs neesam iekrituši neattiecināmās izmaksās, kamēr pieliekam pūles, lai sistēmu saglābtu, tad, kad problēmas iestāsies un valstij būs zaudējumi, protams, vainīgos ne tikai meklēsim, bet arī atradīsim,» saka ministrs. «Galvenā problēma bija nevis firmās, kas pildīja uzdevumus, bet pašā pasūtītājā, kas nezināja, ko grib.» Kā vienu no iespējamajiem atbildīgajiem ministrs min bijušo Nacionālā veselības dienesta (īsteno e-veselības projektu) vadītāju psihiatru Māri Taubi, kas īsi pēc G. Belēviča stāšanās amatā uzrakstīja atlūgumu.