Imigrācija var kļūt par nepieciešamību
Līdzīgi kā visā Eiropā, arī Latvijā notiek sabiedrības novecošanās. Eiropas Komisija aplēsusi, ka to cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, Eiropā 2020. gadā būs lielāks nekā to cilvēku skaits, kuri ir jaunāki par 25 gadiem. Latvija iedzīvotāju novecošanās līmeņa ziņā ir desmitajā vietā pasaulē. Valstis, kur jau sen ir augsti novecošanās rādītāji, demogrāfiskās situācijas radīto problēmu risināšanā izmanto imigrāciju.
Pēc dažādām aplēsēm, Latviju beidzamajos gados atstājuši apmēram 250–300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju. Taču galvenais mūsu valsts pensiju sistēmas stūrakmens ir paaudžu solidaritātes princips – proti, iemaksas, kuras sociālajā budžetā veic strādājošais šodien, saņem pašreizējie pensionāri. Depopulācija var novest pie tā, ka līdz ar jaunu nodokļu maksātāju trūkumu valsts budžetā var arī neieplūst pietiekams naudas daudzums, lai valsts spētu samaksāt šā brīža strādājošajiem attiecīgajā laikā viņiem garantēto pensiju daļu. Šinī kontekstā arvien augošā sabiedrības novecošanās, kā arī Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz citām valstīm rada pamatu nopietnam satraukumam.
Saskaņā ar ekonomikas teoriju iekšzemes kopprodukts ir tieši atkarīgs no kapitāla, tehnoloģijām un darbaspēka. Samazinoties darbaspēka potenciālam, samazinās arī IKP pieauguma potenciāls, līdz ar to arī cerības uz valsts labklājības līmeņa celšanos. Diezin vai mēs tuvākajā laikā celsim savu labklājību, pateicoties augstajām tehnoloģijām un inovācijām. Pēc 2010. gada datiem, Latvija ES dalībvalstu vidū pēc kopējiem sasniegumiem inovāciju jomā ieņēma tikai 24. vietu. Savukārt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes apliecinājušas, ka gaidāms darbaspēka iztrūkums nodarbināto grupā ar augstāko izglītību dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā. Migrācijas un ekonomisko procesu pētnieki pēdējo gadu laikā ne reizi vien uzsvēruši, ka Latvijas tautsaimniecības attīstībai būs jāpiesaista augsti kvalificēts darbaspēks no ārvalstīm, tajā skaitā arī no trešajām pasaules valstīm. Piemēram, IT uzņēmumos augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu piesaistīšana jau kļuvusi par ikdienu, un tiek prognozēts, ka vajadzība pēc šādiem speciālistiem augs.
Atšķirībā no ES valstu pilsoņiem, kuriem strādāšanai Latvijā nav praktiski nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai nepieciešama arī uzturēšanās atļauja. Turklāt darba iespējas viņiem zināmā mērā apgrūtina arī tas, ka nodarbinātības dēļ iebraukušajiem darba devējam jānodrošina noteikts ienākumu līmenis, kurš nedrīkst būt zemāks par 716 eiro mēnesī, un līdz ar to no potenciālo darba piedāvājumu klāsta tiek izslēgtas vairākas nozares un darbi, par kuriem samaksa ir zemāka. Šie fakti apliecina arī to, ka sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka trešo valstu pilsoņi atņem darbu mūsu pašu valsts pilsoņiem, ir aplams. Jāņem vērā arī tas, ka ne vienmēr trešo valstu pilsoņiem viņu valstīs iegūtā augstākā izglītība Latvijā tiek atzīta, un viņiem ir vai nu jāpārkvalificējas, vai arī jāmācās no jauna.
Trešo valstu pilsoņu pienesums Latvijai var būt ievērojams – sākot no kultūru mijiedarbības līdz viņu maksātajiem nodokļiem Latvijas valsts budžetā. Sabiedrības integrācijas fonda projekta «Nacionālais integrācijas centrs» pieredze liecina, ka trešo valstu pilsoņi, kuri ieradušies uz dzīvi Latvijā, vēlas apgūt latviešu valodu un integrēties mūsu sabiedrībā.
Latvijas iedzīvotāju arvien augošā emigrācija uz citām valstīm un sabiedrības novecošanās rada riskus, kuru dēļ imigrācija no trešajām pasaules valstīm drīzumā var kļūt par nepieciešamību. Tikai mūsu pašu ziņā ir, vai mēs kā uzņemošā sabiedrība šos cilvēkus atgrūdīsim, vai palīdzēsim viņiem pilnvērtīgi iekļauties mūsu dzīvē.
Informācijai:
Sabiedrības informēšanas kampaņā «Savi cilvēki» galvenais akcents ir likts uz Latvijas sabiedrības iepazīstināšanu ar starpkultūru daudzveidību, uzlabojot savstarpējo sapratni starp trešo valstu pilsoņiem un Latvijas sabiedrību, mazinot aizspriedumus un veicinot toleranci pret dažādo. Kampaņā ir iesaistīti gan Latvijā pazīstami cilvēki no mūsu pašu vidus, gan tie trešo valstu valstspiederīgie, kuri veiksmīgi integrējušies mūsu sabiedrībā, uzskatot Latviju par savām otrajām mājām. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šobrīd Latvijā ir 70 343 citu valstu pilsoņi, kuri savu dzīvi un darbu ir gatavi saistīt ar Latviju. Tieši viņu saistība ar mūsu valsti arī ir galvenais kampaņas vadmotīvs – viņi ir «Savi cilvēki». Sociālo kampaņu «Savi cilvēki» finansē no Sabiedrības integrācijas fonda projekta «Nacionālais integrācijas centrs» (granta līgums nr. IF/2013/1.b.1.) Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas. Kampaņu realizē SIA «Sabiedrības informēšanas centrs».