ULUBELE: Šariku nolikvidēt neļausim
Pirms dažām dienām plaši izskanēja ziņa par kādu klaiņojošu suni, kurš Juglā nopietni sakodis sievieti. Suns, kura vārds ir Šariks, tagad atrodas dzīvnieku patversmē "Ulubele". Izrādās, ka suns sakodis savu saimnieci, kas gadiem par suni nerūpējās un turēja briesmīgos apstākļos.
Savā draugiem.lv lapā "Ulubele" ziņo: "Liels paldies par laba vēlējumiem Šarikam un Ulubelei. Darīsim ko varēsim: novērošana, atkopšana, kinologu konsultācijas. Tā vienkārši suni nolikvidēt noteikti neļausim. Jo, uzzinot Šarika dzīvesstāstu, un to, ka policija it kā suni sašāvusi un uzsākusi viņa meklēšanu, lai likvidētu, paši brīvprātīgi braucām Šariku meklēt un paši arī atradām un pārvedām pie mums uz Līču patversmi. Šariks nav acīmredzami ievainots. Tagad liekam viņam mieru. Nonākot patversmē, 90% suņu pirmās dienas ir nobijušies. Tāds pašlaik ir arī Šariks. Lūgums izturēties ar izpratni un, atbraucot ciemos uz Līču patversmi, neuzstāt, ka obligāti gribat apskatīt un komunicēt ar Šariku. Šariks pašlaik nav apskates objekts. Pie viņa iet un lēnām suņa uzticēšanos nodrošina TIKAI Ulubeles kopēji."
Pēc svētkiem patversme kopā ar Valsts policiju šķetinās traģiskā negadījuma iemeslus un rosinās lietu par nepienācīgu Šarika aprūpi, iespējams, cietsirdīgu attieksmi pret dzīvnieku.
"Cilvēks, kam uzbrūk paša suns, ir vai nu pilnīgs nejēga, kam nedrīkst uzticēt dzīvnieka turēšanu vai arī ļaunprātis. Lūgums visus tos, kuriem ir informācija par Šarika dzīvi un labturībai nepiemērotajiem turēšanas apstākļiem un iemesliem, sazināties ar Ulubeles vadītāju Ilzi Džonsoni tel.20203333 vai rakstīt uz epastu: ulubele@ulubele.org. Novēlam Šarika saimniecei drīzu atveseļošanos," raksta "Ulubele".
Savukārt dzīvnieku aizsardzības biedrības "TUTTI PALĪDZĪBA DZĪVNIEKIEM" pārstāve Ingvilda Aumeistere savā Facebook kontā atklāj skaudro suņa likteni. "Lasot ziņu portālos šausminošos komentārus par suni, kurš pasludināts par teju vai slepkavu, kļūst nelabi. Tādēļ, ka izlasot pašu ziņu, intuitīvi jutu, ka zinu, par kuru suni un sievieti ir runa. Un nekļūdījos. Es zinu šo suni. Pati vairākkārt tiku to barojusi. Un vairāki cilvēki bez manis to baroja. Neskatoties uz to, ka sunim bija saimniece...2014.gada martā apraugot mūsu aprūpē esošos suņus, dzirdējām rejas un raudas, kuras nāca no pamestas, pussabrukušas ēkas.
Tur savos mēslos, metru garā brezenta pavadā, caurvējā sēdēja suns. Toreiz laika gaitā izdevās uziet saimnieci, kura paskaidroja, ka īslaicīgas ar dzīvesvietu saistītas problēmas dēļ suni nevar paņemt pie sevis, taču pēc pāris nedēļām viss atrisināsies. Suni pārvietoja uz teritoriju, kur mita mūsu suņi - atsevišķā nožogojumā, sunim pienācīgos apstākļos ar būdu, garu ķēdi, ik dienas kāds no mums baroja. Saimniece nāca retāk un retāk.
Kad pagāja vairaki mēneši, bet suns joprojām netika vests mājās, sievietei tika piedāvāts suni ievietot patversmē (tika sarunāta vieta), no kā sieviete kategoriski atteicās - divas nedēļas un suni paņemšot.
Pagāja vēl mēneši, suns pavisam lieks teritorijā dzīvoja jau gandrīz gadu, kad sieviete pie kārtējām pārrunām to paņēma pie sevis.
Bet ne uz ilgu laiku. Jo pavisam drīz suns atkal bija iepriekšējā graustā, piesiets metru garā pavadā savu mēslu vidū. Kas zina, cik bieži tika apciemots, cik bieži vests pastaigās. Un cik ilgi tāds sociāls dzīvnieks, kā suns, spētu izturēt šādu dzīvi? Stāsta noslēgums lūk kāds. Acīmredzot, saimniece suni pēc pastaigas ar spēku, ar varu centusies dabūt pie tās nolāpītās galda kājas, un nabaga dzīvnieks nostājies pret šo netaisnību. Bargs sods saimniecei. Ļoti. Taču vēl bargāks būs sunim. PAR KO? - vai var kāds atbildēt??? Suns nebija draudzīgs pret svešiniekiem, taču tas nekādā ziņā nebija agresīvs. Neprātīgs būtu ikviens cilvēks, kurš svešam sunim drošu soli dotos klāt, taču šis suns bez iemesla nevienam virsū nemestos. Jau iepriekš bijis pāris reižu pamucis no būdas, taču nevienu netika sakodis. Arī saimnieces bērnu tajā liktenīgajā dienā taču neaiztika!" informē Ingvilda Aumeistere.