Ir virkne profesiju (piemēram, sētnieks, apkopējs, šuvējs, pastnieks, pārdevējs, sanitārs, aukle), kuru pārstāvji uz rokas mēnesī saņem 400 un mazāk eiro, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā atalgojuma pētījuma dati. Turklāt vērā ņemama darba samaksas paaugstināšanās drīzumā nav gaidāma. Tāpat eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā uz jaunu darba vietu izveidošanu šogad.
Pētījumā ir apskatīts Latvijā strādājošo vidējā atalgojuma līmenis 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmenis dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos, apkopojot informāciju gandrīz par 20 tūkstošiem respondentu.
Vieni izdzīvo, citi dzīvo
Visniecīgāko atalgojumu, pēc pētījuma datiem, saņem sētnieki un apkopēji – vidēji 280 eiro pēc nodokļu nomaksas. Mazāko algu kategorijā ietilpst arī šuvēji (350 eiro), pastnieki (355 eiro), istabenes (375 eiro), pārdevēji, kasieri (380 eiro), sanitāri, medicīnas māsas, aukles (405 eiro), audzinātāji, skolotāji, bibliotekāri (420 eiro), apsargi (440 eiro), floristi (450 eiro), viesmīļi, oficianti un bārmeņi (460 eiro).
Taču vislabāk atalgoti Latvijā ir augsta līmeņa vadītāji, viņu darba samaksa uz rokas ir no 3800 līdz 5100 eiro mēnesī. Vērā ņemams atalgojums ir arī vecākajiem programmētājiem (5 gadu darba pieredze, 2000–2500 eiro), sistēmu arhitektiem (2000–2300 eiro), vidējā līmeņa vadītājiem (finanšu, pārdošanas direktors, 1700–2600 eiro), IT projektu vadītājiem (1500–2200 eiro), celtniecības projektu vadītājiem (1100–2000 eiro), galvenajiem grāmatvežiem, finanšu kontrolieriem (1300–1800 eiro), programmētājiem (1–5 gadu darba pieredze, 1200–1600 eiro), būvinženieriem (1050–1600 eiro), tiesnešiem (1200–1700 eiro). Arī pērn, kad pētījums tika veikts pirmo reizi, minētie speciālisti bija vispelnošākie, stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.
Aizbraukšana turpināsies
Krasas atalgojuma atšķirības vērojamas ne tikai starp nozarēm, bet arī salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, piemēram, vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā – 555 eiro, bet augstākais – Pierīgā (852 eiro).
Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk. Attiecībā uz šo gadu, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka algu kāpums sagaidāms lēnāks nekā pērn, arī bezdarbs saruks gausāk. «Līdzīgi kā pērn, algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu. Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un zemā inflācija,» norāda D. Gašpuitis, piebilstot, ka, nenoliedzami, spiediens celt algas būs ļoti jūtams, jo daudzus iedzīvotājus neapmierina pašreizējā darba samaksa. «Zinot, ka ir alternatīva doties strādāt uz ārvalstīm, kur ir iespēja saņemt lielāku algu, šī aizbraukšanas tendence būs aktuāla arī turpmāk,» skaidro D. Gašpuitis.
«Aplokšņu algas» īpatsvars – 32%
Pētījumā arī secināts, ka gada laikā darba devēji dāsnāki kļuvuši attiecībā uz dažādu labumu piešķiršanu saviem darbiniekiem. Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir: bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.) – šādu bezmaksas labumu saņem gandrīz 40% aptaujāto, veselības apdrošināšana un uzņēmuma neformālie pasākumi (ap 30%), apmaksātas mobilā tālruņa sarunas (ap 26%), brīva diena slimības dēļ (ap 24%) un elastīgs darba laiks (ap 20%). «Būtiski pieaudzis to darbinieku skaits, kam tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, iespēja piedalīties uzņēmuma pasākumos. Redzams, ka darba devēji domā, kā noturēt strādājošos un padarīt viņus apmierinātākus,» spriež A. Brodiņš. Gada griezumā arī sarucis to darbinieku skaits, kas nesaņem nekādus papildu labumus – ja pērn tādu bija piektdaļa respondentu, tad šā gada pētījumā – katrs sestais.
Pētījuma veicēji, salīdzinot savus iegūtos rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, secina, ka iespējamais «aplokšņu algas» īpatsvars ir vidēji 32% no kopējās darba samaksas. Visaugstākais «aplokšņu algas» īpatsvars ir Pierīgā – 47%, viszemākais Kurzemē – 24%. Taču šajos procentos var būt arī bijušas autoratlīdzības, prēmijas, kas netiek klasificētas kā darba algas.
Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā – Algas.lv. Pētījuma dati tika iegūti no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada februārim. Vairāk nekā puse jeb 58% respondentu bija vecumā no 25 līdz 39 gadiem, lielākā daļa (vairāk nekā 70%) aptaujas dalībnieku kā savu dzīvesvietu bija norādījuši Rīgu vai Pierīgu. Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, CV-Online Latvia personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.