Rīgas viesnīcu cenas tiek uzskatītas par draudzīgām, tāpēc šim biznesam vēl ir kur izplesties.
Turklāt pieczvaigžņu viesnīcu Rīgā ir nedaudz, un šajā zvaigznīšu kategorijā konkurenci varētu palielināt. Lai gan, piemēram, Sheraton viesnīca tā arī Latvijas galvaspilsētu nav atzinusi par «augošu ekonomiku», savukārt Hilton Rīgā būs. Kaut arī runas par Hilton viesnīcu Ķīpsalā bija dzirdamas jau pagājušā gadsimta 90. gados, tā tikai nākamgad plāno vērt durvis Kalnciema ielā. Turklāt – vidējā cenu līmenī.
Pirmais Hilton Baltijā
Akciju sabiedrība LNK Industries ir noslēgusi līgumu ar SIA D.N.H. par viesnīcas Hilton Garden Inn Rīga Valdemāra būvniecību. Tā ir pirmā Hilton Garden Inn Baltijā. Būvbedre jau ir izrakta, darbi notiek intensīvi, un var apjaust, kādi būs viesnīcas mērogi. Šajā Daugavas kreisā krasta pusē, prom no vēsturiskās Ķīpsalas daļas, ir paredzēta vieta augstceltnēm, un Hilton viesnīca būs viena no pagaidām nedaudzajām. Uz augstceltnes statusu pretendē Preses nams ar 22 stāviem un projekts Z-Towers ar 30 stāviem. Topošās viesnīcas ēkas augstums būs desmit stāvu un viens pazemes stāvs; pirmajos astoņos stāvos (ieskaitot) tiek izbūvēta viesnīca, bet 9. un 10. stāvā – dzīvokļi.
Sheraton meklē augošu ekonomiku
Netālu esošajos Z-Torņos (Z-Towers) savulaik plānotā Sheraton viesnīca ar 312 numuriem tā arī palika tikai solījums to 2010. gadā nodot ekspluatācijā. Tagad Z-Towers saka – vienā tornī būšot apartamenti, bet otrā biroji. Toties pirms pāris gadiem Starwood Hotels & Resorts pārstāvis Hoits Hārpers lielīgi klāstīja, ka 2015. gadā plānots atvērt 500. Sheraton viesnīcu un lielāko daļu jauno viesnīcu «mēs atveram strauji augošās ekonomikās». Rīga netika pieminēta, lai kā šeit un Briselē tiktu kultivēts Latvijas veiksmes stāsts, izejot no krīzes.
Viss esot droši
Iespējams, Hilton viesnīcas projekts iedzīvotāju interesi ir izpelnījies arī tāpēc, ka pa Kalnciema ielu notiek intensīva satiksme un jebkura būvniecība ielas malā piesaista uzmanību. Vēl viens no bažu iemesliem ir šaubas par grunts apstākļiem šajā vietā. Jāatceras, ka SIA Z-Towers no bijušā Rīgas būvvaldes vadītāja Inta Pujāta par 1,27 miljoniem latu (1,80 miljoni eiro) bija spiesta nopirkt zemi un ēku Daugavgrīvas ielā 7, kurai augstceltņu kompleksā veikto būvdarbu dēļ sāka veidoties plaisas. Arī netālu no viesnīcas būvbedres esošajā daudzdzīvokļu namā, pagrabā regulāri uzkrājās ūdens. Neatkarīgajai neizdevās iegūt informāciju, vai tas noticis gruntsūdeņu svārstību vai cita iemesla dēļ.
«LNK Industries, pirms uzsāka viesnīcas Hilton Garden Inn būvniecību, noslēdza līgumu par ģeotehnisko uzraudzību objektam ar SIA I.A.R.. Tādējādi, pamatojoties uz objekta tehnisko projektu, būvnieks LNK Industries veica rūpīgu grunts izpēti un gruntsūdens līmeņa monitoringu visā 0 cikla būvdarbu garumā, veicot gan zemes, gan pāļu un pamatu izbūves darbus. Līdz ar to nav pamata uztraukumiem par jelkādiem riskiem, saistītiem ar gruntsūdeņu ietekmi, jo LNK Industries ir liela pieredze ne tikai sabiedrisku ēku, bet arī tiltu, termināļu un ostu piestātņu būvniecībā,» mierina LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.
Ko Rīgai vajag?
Sabiedrības protesti pievērsuši uzmanību vēl kādas viesnīcas projektam Vecrīgā, Grēcinieku ielā 25. Tomēr kopumā nav ērti un ātri pieejamas apkopojošas informācijas par viesnīcu projektiem un Rīgas «noklājumu» ar tām. Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā nezina pateikt, vai viesnīcu Rīgā ir pietiekami un kādas kategorijas viesnīcu trūkst. Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča vieš skaidrību, sakot: «Šogad durvis vērs vairākas jaunas viesnīcas, būtiski, ka divas no tām būs pieczvaigžņu viesnīcas. Šobrīd Rīgā ir sešas augstākās klases viesnīcas. Domāju, ka jaunās viesnīcas spēs konkurēt ar jau esošajām, ja saviem viesiem piedāvās pārdomātu cenu politiku un atbilstošu servisu. Tā kā regulāri veicam pārrunas arī ar viesnīcu pārstāvjiem, esam secinājuši, ka jaunatvērtās viesnīcas ir pietiekami noslogotas, kas neļauj atslābt jau esošajiem tirgus dalībniekiem.»
Krīze un pašreizējā situācija Krievijā un ap Krieviju, protams, arī ir ieviesusi korekcijas viesnīcu biznesā, tomēr, kā intervijā ziņu aģentūrai LETA atzīst Wellton viesnīcu tīkla īpašnieks Vadims Muhins, Latvijai aizvien ir milzīgs potenciāls tūrisma attīstībai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, taču tas netiek pilnībā izmantots, tajā skaitā nepietiekamās infrastruktūras dēļ. Pirmskrīzes laikā ap jauno gadu četru un piecu zvaigžņu viesnīcās nebija brīvu vietu – visus numuriņus bija rezervējuši no ārvalstīm, lielākoties Krievijas, iebraukuši svinētāji. Tagad, runājot par viesnīcu tīklu Wellton, lielākā daļa apmeklētāju ir tūristi no Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un tikai tad no Krievijas. Arī RTAB pērn veiktā aptauja liecina, ka darījumu braucienos uz Rīgu visbiežāk devušies Norvēģijas, Beļģijas un Krievijas iedzīvotāji.
Jo labāka, jo pieprasītāka
Kādas kategorijas viesnīcu Rīgā pietiek, kādu – ne? «Atsaucoties uz mūsu veikto pētījumu, Rīgas apmeklējuma laikā gandrīz puse no visiem (48%) apmetas viesnīcās, visbiežāk izvēloties četru zvaigžņu viesnīcas (56%), retāk trīs zvaigžņu (33%) un piecu zvaigžņu (10%) viesnīcas. Kopumā vairāk nekā puse tūristu Rīgas apmeklējuma laikā ir izvēlējušies augstāko kategoriju (četru un piecu zvaigžņu) viesnīcas,» atbild V. Jermoloviča.
Viņa vērtē, ka viens no galvenajiem viesnīcu biznesa attīstības virzītājiem ir tūristu skaita pieaugums. Pērn Latvijas galvaspilsētu apmeklējuši par 15,6% vairāk tūristu nekā 2013. gadā. Būtiski, ka Rīgas viesnīcu cenas ir ļoti draudzīgas, bieži vien citās Eiropas pilsētās par cenām, kādas piedāvā Rīgas naktsmītnes, var saņemt zemākas kategorijas produktus. V. Jermoloviča uzskata, ka, pateicoties viesnīcu biznesa attīstībai pilsētā, Rīga kļūst arvien populārāks galamērķis arī starptautisko konferenču un kongresu rīkošanai un patlaban pilsēta jau spēj konkurēt ar citām Ziemeļeiropas lielākajām pilsētām. Rīga spēj piedāvāt pieejamākas cenas, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticamību un drošību.
RĪGAS VIESNĪCU KLIENTA PORTRETS
36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem; ieradies ar lidmašīnu; divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā; personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā.
Visvairāk naudas Rīgā tērē Norvēģijas iedzīvotāji – 122,66 eiro – un Beļģijas iedzīvotāji – 100,59 eiro, vismazāk lietuvieši – 48,01 eiro dienā.
Visbiežāk jeb 40% aptaujāto Latvijā pavada atvaļinājumu, 14% – nedēļas nogali Rīgā, 12% apmeklē radus un draugus Rīgā, 13% – Rīga ir darījumu tūrisma galamērķis (galvenokārt Norvēģijas, Beļģijas un Krievijas iedzīvotājiem).
Avots: Rīgas Tūrisma attīstības biroja pētījums, 2014. gads