Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 9. augustā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:32. Sprādzienā trešdienas rītā optikas un mehānikas rūpnīcā Sergijevposadā, Krievijas Maskavas apgabalā, dzīvību zaudējis viens cilvēks, bet 60 ievainoti, vēsta vietējie mediji, atsaucoties uz mediķiem.
Dzīvību zaudējusi sieviete, kas sprādzienā guvusi smagus apdegumus un bija nogādāta reanimācijā.
Ārsti cenšas glābt vēl četrus cilvēkus, kas guvuši smagas traumas. Ievainoto skaits pieaudzis līdz 60, pavēstīja pilsētas apgabala vadītājs Dmitrijs Akulovs. Astoņi cilvēki pazuduši bez vēsts. Zem drupām bojāgājušie nav atrasti.
22:10. ASV trešdien noteikusi sankcijas vēl četrām Baltkrievijas juridiskajām personām un astoņiem Baltkrievijas pilsoņiem, cita starpā sankcijas nosakot nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" un Minskas Civilās aviācijas rūpnīcai, kā arī vienam civilajam aviolainerim.
Minskai noteiktās sankcijas pastiprinātas Baltkrievijas 2020.gada falsificēto prezidenta vēlēšanu gadadienā.
Sankciju sarakstā iekļauts arī Baltkrievijas Metalurģiskais kombināts un Valsts kontroles komitejas Finanšu izmeklēšanas departaments, kā arī ar diktatoru Aleksandru Lukašenko cieši saistītais uzņēmējs Aleksejs Oļeksins, viņa ģimenes locekļi un vairākas amatpersonas.
Sankciju sarakstā iekļauta lidmašīna "Bombardier CRJ-200ER", ko izmanto Baltkrievijas varasiestādes.
21:05. Rīgā aptuveni 70 cilvēki devušies gājienā, atzīmējot "gadadienu kopš viltotajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām", novēroja aģentūra LETA.
Gājiens sākās pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pārdaugavā un pa Akmens tilta ietvi virzās uz Brīvības pieminekli. Gājiena dalībnieki nes brīvās Baltkrievijas baltsarkanbaltos karogus. Redzami arī Ukrainas karogi.
Gājiena laikā tiek dziedātas dziesmas baltkrieviski. Pasākumu uzmana neliels skaits policistu, kas nepieciešamības gadījumā uz bīdi slēdz satiksmi, kad gājiena dalībnieki šķērso ielas.
Kā ziņots, Baltkrievu kopiena Latvijā šodien rīko gājienu, atzīmējot trešo "gadadienu kopš viltotajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām" un vardarbīgās protestu apspiešanas, aģentūru LETA informēja biedrībā "FreeBelarus".
Latvijas baltkrievu apvienības "Supolka" rīkotajā gājienā piedalīsies baltkrievi, kuri pēc 2020.gada augusta protestiem sekojušā vardarbības viļņa raduši patvērumu Latvijā.
19:05. Lietuva iesniegusi Krievijai notu, protestējot pret to, ka tiek ierobežota piekļuve Lietuvas vēstniecības Maskavā kultūras centram - Jurģa Baltrušaiša namam, trešdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Nota, kurā pausts stingrs protests pret Krievijas varasiestāžu rīcību, iesniegta Krievijas vēstniecības pārstāvim, kurš trešdien bija izsaukts uz Lietuvas Ārlietu ministriju. Kā informēja ministrijā, trešdienas rītā saņemta informācija, ka Krievijas Federālā valsts īpašuma aģentūra ("Rosimuščestvo") ir ierobežojusi pieeju Baltrušaiša namam. Detalizētāku komentāru par Krievijas rīcību ministrijā nesniedza.
Krievija jau pērn vienlaikus ar lēmumu par Lietuvas pagaidu pilnvarotās lietvedes Virgīnijas Umbrasienes izraidīšanu iesaldēja Lietuvas diplomātiskās misijas Maskavā kultūras centra darbību.
17:51 Atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvežleitnants, bijušais Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks Glens Grants uzskata, ka krievu uz laiku okupētā Krima ir jāizolē.
Ukrainas-Odesas mediju centrā notikušajā brīfingā eksperts pauda viedokli par Ukrainas bruņoto spēku taktiku pussalā. Jo īpaši žurnālisti viņam jautāja, ka tagad Ukrainas armija pārvērš Krimu par sava veida salu, jo tā izjauc tiltus, lai traucētu ienaidnieka loģistiku, un viņa vienībām Zaporožjes un Hersonas apgabala okupētajās daļās nav papildināmas rezerves.
17:11 Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien sanāksmē Maskavā paziņoja par plāniem pastiprināt spēkus pie valsts rietumu robežām.
Šoigu arī pavēstīja par nolūkiem izveidot Maskavas un Ļeņingradas kara apgabalus.
Šoigu izteica viedokli, ka draudi Krievijai rietumu un ziemeļrietumu virzienos "pieauguši vairākkārt".
Iemesls tam ir "Polijas militarizācija" un Somijas iestāšanās NATO, kā arī perspektīvā Zviedrijas pievienošanās aliansei.
Kā apgalvoja Šoigu, "riskus Krievijai" rada Polijas veiktās vērienīgās bruņojuma iegādes no ASV, Lielbritānijas un Dienvidkorejas.
Somijas iestāšanos NATO viņās raksturoja kā destabilizējošu faktoru.
Kā sacīja Šoigu, tiek "izstrādāti pasākumi, lai neitralizētu draudus no Rietumu valstu puses".
16:24 Pateicoties triecieniem pa Krimas tiltiem un iebrucēju militārajām iekārtām pussalā, Krievijas pilsoņi, kuru skaits ir no 500 000 līdz 800 000, pamazām pamet Krimas teritoriju. To ēterā sacīja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimas Autonomajā Republikā Tamila Taševa.
Atbildot uz jautājumu, kā cilvēki Krimā reaģē uz sprādzieniem, viņa norādīja, ka krimieši ir ļoti dažādi. Pēc viņas teiktā, daudziem no Krievijas teritorijas atbraukušajiem ir negatīva attieksme. "Daži no viņiem aizbrauc, paldies Dievam - mums vajadzēs mazāk cilvēku", lai pieklājīgi lūgtu atstāt mūsu Ukrainas Krimas teritoriju," sacīja Taševa.
15:34 Krievijas karaspēks izveidojis trieciengrupu Kupjanskas virzienā Ukrainas austrumos, lai īstenotu pārrāvumu šajā frontes sektorā, pavēstīja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.
Atbilstoši esošajai informācijai tur sakoncentrēti 100 000 vīru.
Harkivas apgabala Kupjanskas virzienu krievi izraudzījušies par galveno savam uzbrukumam, izveidojot trieciengrupu no astoņām triecienvienībām "Štorm-Z", intervijā tīmekļa medijam "Ukrainaska pravda" sacīja ģenerālis.
Notiek intensīvas kaujas, dažas pozīcijas vairākkārt pāriet no vienas puses otrai, viņš piebilda.
"Pretinieka mērķis - pārraut mūsu karaspēka aizsardzību un ieiet tieši Kupjanskā," izdevums citē komandiera teikto.
Vienlaikus uzbrūkot no Novoseļivskes rajona, krievu vienības bez sekmēm mēģināja sašķelt Ukrainas armijas grupējumu ar triecienu flangam un aplenkt daļu brigādes vienību, kas tur notur aizsardzību, sacīja Sirskis.
14:20 Trešdienas, 9. augusta, rītā uz laiku okupētajā Krimas Džankojas apgabalā atskanējuši sprādzieni, raksta kanāls "Crimean Wind Telegram".
Tajā pašā laikā trīs helikopteru pāri un vēl divi helikopteri atsevišķi lidoja cauri Krimas Autonomās Republikas Ņižņegorskas apgabalam Azovas jūras virzienā. Drīz daži helikopteri atgriezās Džankojā.
Uz Kerčas tilta tagad uz laiku ir bloķēta satiksme.
13:22 Kopš 2022.gada 24.februāra Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši no okupantiem vairāk nekā 40 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, paziņojis Stratēģiskās komunikācijas centrs.
Centra paziņojumā noradīts, ka tas ir vairāk nekā Moldovas teritorija un nedaudz mazāk nekā divas Izraēlas.
Tavrijas virzienā Ukrainas karavīri jau ir izrāvušies cauri pirmajai Krievijas karaspēka aizsardzības līnijai, taču viņu pārvietošanos apgrūtina mīnu lauki un lidmašīnu trūkums.
Ukrainas armijas pārstāve Natālija Humeņuka norādīja, ka šis ir tikai pirmais posms. Pēc tam ir nepieciešams nostiprināties šajos rajonos un sniegt drošību tām vienībām, kas veica šo izrāvienu. Humeņuka uzsvēra, ka uzbrukumā ieguldīts daudz smaga darba, tāpēc virzība notiek, bet par to tiek ziņots ne uzreiz.
Ukrainas bruņotie spēki turpina uzbrukumu Berdjanskas un Melitopoles virzienos. Urožaines, Prijutnes un Verboves virzienā Ukrainas armija guvusi daļējus panākumus un nostiprinās uz sasniegtajām robežām.
12.48. Vācijas uzņēmums "Rheinmetall" gatavo vēl vienu "Leopard" tanku partiju eksportam uz Ukrainu, atsaucoties uz avotiem nozarē, vēstīja laikraksts "Handelsblatt". Šim nolūkam uzņēmums ir iegādājies 50 vecāka tipa "Leopard" tankus no Beļģijas kompānijas "OIP Land Systems", ziņoja laikraksts.
"OIP Land Systems" vadītājs britu laikrakstam "The Guardian" atklāja, ka kompānija pārdevusi gandrīz 50 tankus citai Eiropas valstij, bet neatklāja, kurai tieši. Viņš piebilda, ka var paiet līdz pusgadam, līdz tanki nonāks Ukrainas kaujas laukos.
12.01. Itālija ir apturējusi tā dēvēto zelta vīzu programmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, vēsta Itālijas žurnāls "Altreconomia". Investoru vīzu programma ļāva Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt vīzas apmaiņā pret investīcijām.
11.33. Krievijas karaspēka uzbrukuma laikā vakar, 8. augustā, ciemam Mikolajivas apgabalā ievainoti divi pusaudži, ziņo pravda.com.ua.
10.27. Jūras droni ieņem arvien nozīmīgāku lomu karā un var tikt izmantoti pret Krievijas jūras apgādes līniju vājākajiem posmiem, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
09.12. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 251 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4262 tankus, 8290 bruņutransportierus, 5013 lielgabalus, 711 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 469 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 312 helikopterus, 4175 bezpilota lidaparātus, 1377 spārnotās raķetes, 7479 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 742 specializētās tehnikas vienības.
08.00. Paplašinot sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Japāna no trešdienas aizliegusi eksportēt uz Krieviju vēl 758 preces.To preču sarakstā, uz kurām attiecas eksporta aizliegums, tagad iekļauti arī transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar 1900 kubikcentimetru vai lielākiem dzinējiem, kā arī hibrīda un elektriskie automobiļi. Eksporta aizliegums attiecas arī uz precēm, kas saistītas ar automašīnām, un optiskām iekārtām, kā arī uz lietotām japāņu automašīnām, kas Krievijā ir populāras.
07.12. Krievija ir notriekusi divus Ukrainas kaujas dronus, kas lidoja uz Maskavu, trešdienas rītā paziņoja Krievijas amatpersonas. "Tika reģistrēts divu kaujas dronu mēģinājums ielidot pilsētā. Abus notrieca pretgaisa aizsardzība," lietotnē "Telegram" paziņoja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
Viņš informēja, ka viens drons tika notriekts Domodedovas lidostas rajonā Maskavas dienvidu nomalē, bet otrs notriekts Minskas šosejas rajonā uz rietumiem no Maskavas. Notikuma vietā ieradušies ārkārtas situāciju dienesti.
04.43. Krievija ir ciniski pasludinājusi okupēto Ukrainas pilsētu Mariupoli par Groznijas sadraudzības pilsētu, liecina Krievijas mediju ziņas.
Čečenijas Republikas galvaspilsētas Groznijas mērs Has-Magomeds Kadirovs un Mariupoles okupācijas administrācijas vadītājs Oļegs Morguns otrdien parakstīja vienošanos "par sadraudzības attiecību izveidošanu starp pilsētām" un "apmainījās ar dāvanām".
03.35. Krievijas raķešu triecienā daudzstāvu namam Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētā nogalināto skaits ir pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem, bet ievainoti vēl 82 cilvēki, otrdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Piecstāvu dzīvojamam namam Pokrovskā pirmdien trāpīja divas raķetes "Iskander", to sagraujot. Starp abiem trāpījumiem bija 40 minūšu intervāls.
00.10. Eiropas Savienība nesniegs Ukrainai drošības garantijas, sacīja ES ārlietu dienesta pārstāvis Pēteris Stano. Stano to pamatoja ar to, ka ES atšķirībā no NATO nav aizsardzības organizācija.