Skolēnos grib iepumpēt dažādas prioritātes

 
©F64

Kā tādi bruņrupuči bērni ik rītu soļo uz skolu, līkstot zem smagām mugursomām, taču politiķiem padomā arvien jauns saturs, ko tajās ielikt: to darīt liek gan dzīves mainīgā realitāte, gan dažādu interešu grupu ambīcijas.

Dzīvesziņas mācības ieviešana izgāzusies, cilvēkdrošības kurss buksē, vēl apritē jau labu laiku ir idejas par atsevišķi pasniegtu veselības mācību un satiksmes drošību. Ukrainas dēļ radusies ideja par militārās mācības nepieciešamību. No jauna pie apvāršņa parādījusies arī iecere par mediju un informācijas prasmīgas lietošanas kursu, kas dotu iespēju izpausties pašmāju propagandas meistariem.

Vajag vietu propagandai

NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Kārkliņš ar šo ideju nāca klajā intervijā Neatkarīgajai, skaidrojot, ka tas būtu viens no ceļiem, kas varētu dot nepieciešamo pretsparu Krievijas propagandai:

«Ar tādu kursu varētu vienlaikus izrunāt daudzas un dažādas problēmas. Tai skaitā kiberdrošības jautājumus. Tādā veidā varētu attīstīt katra indivīda kritisku domāšanu. Lai tad, kad viņi lasa informāciju, lai viņi kritiski apsver to, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Tā ir taisnība vai meli.»

Izglītības saturu skolās pēc būtības nosaka politiķi – ko viņi uzskata par nepieciešamu, to arī Izglītības un zinātnes ministrija ar Valsts izglītības satura centra (VISC) starpniecību ievieš. Tomēr piemērošanās mūsdienu izaicinājumiem noris lēni un mokoši. Kā piemēru var minēt cilvēkdrošības kursu, par kura nepieciešamību politiķi vienojās vēl 2007. gadā. Bērniem ir jāmāca civilā aizsardzība, jāmāca pasargāt sevi un citus nestandarta situācijās. Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece stāsta, ka toreiz par pamudinājumu rīkoties kalpoja Reģu traģēdija. Ugunsgrēks, kurā dzīvi sadega 23 veco ļaužu nama iemītnieki. Taču tad sekoja krīze, un Ministru kabineta dotais uzdevums netika izpildīts.

Auzās ar saturu

Šobrīd civilās aizsardzības speciālistu izstrādātais saturs jau apaudzis ar visdažādākajām idejām, kam ar drošību vispār nav nekādas saistības. Tā, piemēram, asociācija Ģimene vēlas ar šo kursu panākt ģimenes idejas stiprināšanu skolās. Acīmredzot tādēļ, ka ar kārtīgu skandālu nobruka pērn Saeimā izbīdītā ideja par mācību kursu Dzīvesziņa, kurā bija iecerēts mācīt morāli, stiprināt valstiskās un kultūrvēsturiskās piederības sajūtu, patriotismu, kā arī mācīt veidot cieņpilnas attiecības ģimenē. Jāatgādina, iespēju šim mikslim tērēt 27 000 eiro no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem panāca Nacionālā apvienība, bet tiesības uz izpildījumu tika piešķirtas nepazīstamai biedrībai Ābeļzieds. Kaut kādu mācību literatūru jau tā sacerēja, taču ne tik daudz un ne tik labu, lai ieviestu skolās, un VISC noslēgto līgumu lauza. Kas un vai vispār ar šo ideju kaut kas notiks tālāk, pašlaik grūti paredzēt.

Jāmāca prasmes, nevis priekšmeti

Tikmēr izglītības nozares eksperti uz mācību saturu aicina raudzīties caur citu prizmu, proti, nevis kādus mācību priekšmetus mēs mācīsim, bet kādas prasmes bērniem, pabeidzot skolu, būs iemācītas. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnes laika posmam līdz 2020. gadam paredz kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu. Ineta Upeniece stāsta, ka darbs pie tā pārskatīšanas jau sākts: «Protams, ir grūti apjaust, kas būs tas būtiskākais saturs bērniem, kuri tagad pusotrā gadā tikai sāk iet bērnudārzā. Viss strauji mainās, tehnoloģijas attīstās. Taču skaidrs, ka viņiem ir jāiedod analītiskā domāšana un vērtīborientācija.» Un tas nebūt nenozīmē uzreiz jaunus mācību priekšmetus. Samocītā ētikas mācība, kas tika izveidota tikai tāpēc, lai būtu alternatīva kristīgajai mācībai, rāda, ka šāds risinājums nekam neder.

Kas attiecas uz cilvēkdrošības kursu, tas varētu būt viens no tuvākajiem jauninājumiem, tomēr arī ne uz nākamo mācību gadu. Un jautājums vēl – vai kā atsevišķs priekšmets vai integrēts citu zinību saturā. Drīzumā ministrija ar ziņojumu dosies uz valdību, un tad atkal tiks sēdēts pie apaļā galda, tai skaitā ar sabiedriskajām organizācijām, kurām ir pavisam citi mērķi, nekā cilvēka fiziskās drošības mācīšana bērniem.