Minimālo snieguma slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai šogad vēl plānots necelt, jo pilnā mērā vēl nav ieviesti atbalsta mehānismi skolotājiem un skolēniem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, atgādina IZM, kas rosina atlikt snieguma sliekšņa paaugstināšanu par gadu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā vairākus faktorus. Pirmkārt, tiek prognozēts, ka, paaugstinot vērtējuma slieksni, pieaugs skolēnu skaits, kuri nesasniegs minimālo vērtējumu un nenokārtos valsts pārbaudes darbus. Tas varētu palielināt personu skaitu bez pamatizglītības, negatīvi ietekmējot viņu nākotnes iespējas. Otrkārt, daudziem skolēniem būs atkārtoti jāmācās 9.klasē, kas radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu gan izglītības iestādēm, gan jau tā ierobežotajam valsts budžetam.
IZM atzīst, ka minimālā sliekšņa "iesaldēšana" tiešā veidā negarantē labākus rezultātus. Tomēr šis lēmums ļaus "daudz lielākam skaitam" jauniešu absolvēt pamatizglītību, nevis to pilnībā nepabeigt. Tas, savukārt, sniegs viņiem iespēju turpināt izglītību nākamajos izglītības līmeņos, nodrošinot viņiem iespēju pilnveidoties un mācīties arī centralizēto eksāmenu priekšmetos, piemēram, matemātikā.
Lai eksāmens skaitītos nokārtots, pēdējās divās valsts pārbaudījumu sesijās 9.klašu skolēniem bija jāiegūst vismaz 10% vērtējums. Šo slieksni nespēj sasniegt galvenokārt bērni, kuriem ir daudz kavējumu vai trūkst atbalsta ģimenē un skolā, norāda IZM. To, ka skolēnam varētu būt grūtības nokārtot eksāmenu, parāda skolēna ikdienas sniegumi, darbs klasē un pārbaudes darbu rezultāti ilgākā laika periodā.
Šiem skolēniem jau laikus jāsniedz sistēmisks atbalsts, lai viņi varētu nokārtot eksāmenu. Taču atbalsta mehānismi skolotājiem un skolēniem joprojām nav ieviesti pilnā mērā, atzīst ministrijā, norādot uz nepietiekamo atbalsta personāla skaitu skolās.
Lai palielinātu atbalsta personāla pieejamību skolās, IZM atsaucas uz jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", kurā paredzēts palielināt finansējuma atbalstu personāla atalgojumam. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad un kādā veidā šo reformu plānots īstenot.
Minimālā vērtējuma sliekšņa "iesaldēšana" tāpat došot "stratēģisku laika logu" jeb vienu mācību gadu, lai izstrādātu "strukturētu un saturisku" piedāvājumu skolēniem. Ar līdzīgu argumentu tika pamatots lēmums atlikt vērtējuma celšanu vēl pirms gadā.
Lai mazinātu eksāmenos izkritušo skolēnu skaitu, IZM pārstāvji šajā mācību gadā ir pārrunājuši ar pašvaldību izglītības pārvaldēm, kā skolām izstrādāt un ieviest individuālos mācību plānus bērniem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts kādā no mācību priekšmetiem - īpaši gadījumos, kad pastāv risks nenokārtot centralizētos eksāmenus. Individuālie plāni joprojām nav obligāti. IZM plāno veikt grozījumus normatīvajos regulējumos, lai tos nostiprinātu kā obligātus un standartizētus.
Ministrijā pie jau paveiktā min arī Valsts izglītības attīstības aģentūras un Valsts izglītības satura centra apvienošanu gada sākumā, izveidojot Metodisko centru.
Lai gan ar kavēšanos, pērn tika uzsākta "Skola-kopienā" ieviešana. Projektā plānots atbalstīt skolēnus ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības risku, tai skaitā atbalsts mācību priekšmetos 9.klašu skolēniem, kuri nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus un atkārtoti mācās 9.klasē. Savukārt no 2026.gada vismaz 13 gadus veciem skolēniem individuālu atbalstu varētu nodrošināt speciāli apmācīti mentori. Viņu apmācības plānots uzsākt no šī gada septembra.
IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju šobrīd saskaņo pedagogu vienas vienības darba samaksas metodiku šo aktivitāšu īstenošanai.
Katrs elements atsevišķi nemaina sistēmu, bet vairāku šo elementu izmaiņas kopā maina gan, uzskata IZM.
Pirmo reizi centralizētos eksāmenus 9.klases skolēni kārtoja 2022./2023.mācību gadā. Tad kādā no trīs centralizētajiem eksāmeniem izkrita 881 skolēns. Reaģējot uz šo situāciju, IZM nāca klajā ar priekšlikumu ieviest izlīdzinošo mācību gadu, kura laikā skolēni ne tikai apgūtu mācību priekšmetus, kuros viņiem trūka zināšanu un prasmju, bet varētu apgūt arī profesionālās ievirzes priekšmetus.
Sākotnēji tika plānots izlīdzinošo mācību gadu kā pilotprojektu ieviest šajā mācību gadā, taču tas nenotika. Tagad IZM apņēmusies īstenot ieceri ar 2026./2027.mācību gadu.
Jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību varēs uzsākt mācības profesionālās izglītības iestāžu piedāvātajās arodprogrammās, vienlaikus gada laikā iegūstot arī pamatizglītības apliecību. Plānots, ka profesionālās izglītības iestādes maksās stipendijas, piedāvās prakses iespējas un atbalstu, palīdzot jauniešiem vieglāk iekļauties darba tirgū.
Lai īstenotu šo ieceri, nepieciešams iekļaut atbilstošu programmu obligātās pamatizglītības standartā. Tāpat jāizstrādā paraugprogramma, kuru izglītības iestādes varēs īstenot, ņemot vērā atbalsta personāla pieejamību un neformālās izglītības iespējas katras pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Kā vēstīts, IZM mēnesi pirms 9.klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī, paredz atkārtotai saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.
Savulaik centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar necila 5% vērtējuma sasniegšanu, tāpēc minimālā vērtējuma slieksni eksāmenu nokārtošanai līdz 2024./2025.mācību gadam bija plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 20%.
Jau paceļot šo slieksni līdz 10%, būtiski auga eksāmenus nenokārtojušu skolnieku skaits, tāpēc plāni tika mainīti un jau pērn valsts uz gadu atlika minimālā vērtējuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 15%. Tagad paaugstināšanu līdz 15% plānots atlikt vēlreiz.
IZM arī šogad īsi pirms eksāmeniem piedāvā saglabāt latiņu līdzšinējā 10% līmenī, to pamatojot ar pagājušo eksaminācijas sesijas rezultātiem. IZM raizējas, ka minimālā vērtējuma prasības celšana varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9.klašu skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības.
Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Minimālā vērtējuma slieksni līdz 15% IZM tagad solās celt ar 2025./2026.mācību gadu, liecina grozījumu projekta anotācija.
Ja 2023./2024.mācību gadā minimālais vērtējuma slieksnis būtu 15%, matemātikas eksāmenu nebūtu nokārtojuši vēl 970 pamatskolēnu, tādējādi izkritušo skaits sasniegtu 1563 skolēnus jeb 8,29% no kopējā kārtotāju skaita.
Angļu valodas eksāmenu nebūtu nokārtojuši kopumā 498 skolēni jeb 2,7%, bet latviešu valodā - 239 skolēni jeb 1,29%.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.