Parlaments pieņem vidēja termiņa budžeta ietvara likumu

Šo likumu atbalstīja 60 deputāti, pret bija 13 opozīcijas deputāti no partijas ''No sirds Latvijai'' un Latvijas Reģionu apvienība, bet vēl 22 opozīcijas pārstāvji no ''Saskaņas'' balsojumā atturējās.

Vērtējot vidējā termiņa budžeta ietvara likumu, deputāti lēma par priekšlikumiem, kas iesniegti arī likumam par nākamā gada budžetu. Līdz ar to balsojums par šiem priekšlikumiem notiks, arī vērtējot 2015.gada budžetu.

Debatēs par nākamā gada budžetu kritiku pauda vairāki opozīcijas deputāti, kuri prasīja paskaidrot, kādiem mērķiem līdzekļi domāti un kāpēc viens priekšlikums ir labāks par citu.

Likumā teikts, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā (ES) 2015.gadā ir mīnus 1% no IKP, 2016.gadā mīnus 0,9% no IKP un 2017.gadā mīnus 0,8% no IKP.

Savukārt vispārējās valdības budžeta bilance, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai ES 2015.gadā ir mīnus 1% no IKP, 2016.gadā - mīnus 0,9% no IKP un 2017.gadā - mīnus 0,7% no IKP.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2015.gadam 25,36 miljardu eiro apmērā, 2016.gadam 26,851 miljarda eiro apmērā un 2017.gadam 28,513 miljardu eiro apmērā.

Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2015.gadā paredzēti 7,47 miljardi eiro, 2016.gadā - 6,592 miljardi un 2017.gadā - 6,573 miljardi eiro.

Likumprojektā arī noteikts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējais izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2015., 2016. un 2017.gadam.

Pašvaldībām vidējā termiņā tiek nodrošināts stabils ieņēmumu pieauguma temps ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu pašvaldību budžetiem 80% un valsts budžetam 20% apmērā, teikts vidēja termiņa ietvara likumprojektā.

Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2015., 2016. un 2017.gadam tiek noteikts 118 miljoni eiro. Paredzēts, ka Finanšu ministrija izvērtē iespējamo kopējo aizņēmumu limitu (kopējo aizņēmumu palielinājumu un iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksas) un Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtos priekšlikumus aizņēmumu prioritārajiem mērķiem un, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā nosacījumus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanas jomā kārtējam saimnieciskajam gadam, nepārsniedzot vidējā termiņā noteikto pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu.

Likumā noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiek veidota un fiskālā nodrošinājuma rezerve 2017.gadam ir 0,1% no IKP.