Tautas partijas valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle noraida spekulācijas par viņa saistību ar vēja parku būvniecību jūrā, aģentūru LETA informēja Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks.
"Lielāko izbrīnu izraisa ekonomikas ministra [Arta Kampara (JL)] politizētā attieksme pret investoriem, vērtējot tos nevis pēc Latvijas tautsaimniecībā ieguldīto līdzekļu apjoma un nozares nozīmīguma Latvijas tautsaimniecībai, bet gan pēc pilnīgi nepamatotām baumām par iespējamo saistību ar politiskajiem konkurentiem. Šāda - politizēta pieeja noved strupceļā un paralizē jebkādu investīciju piesaisti," apgalvo Šķēle.
Ministram Kamparam, pēc Šķēles teiktā, būtu jāatceras, ka viņš ir ne tikai "Jaunā laika" biedrs, bet arī Latvijas valsts amatpersona. "Tā ir bezatbildība, ka valdības pārstāvja ignorances rezultātā potenciāli ļoti liela investīcija Latvijas tautsaimniecībā varētu kārtējo reizi iet secen - nemaz nerunājot par Latvijas iespēju videi draudzīgā veidā iegūt un visticamāk arī eksportēt ievērojamu elektroenerģijas daudzumu. Lai arī vēja parku būvniecība jūrā ir projekts ar milzīgām, ļoti grūti atpelnāmam investīcijām, Dānijas, Nīderlandes un citu valstu pieredze rāda, ka šādām tehnoloģijām ir lielāka nākotne nekā importētās fosilās degvielas dedzināšanai elektroenerģijas ražošanai," norāda Šķēle.
Tieši ekonomikas ministrs nes, pēc Šķēles domām, politisku atbildību par Latvijas valsts apņemšanos sasniegt solītos augstos atjaunojamās enerģijas apjomus elektroenerģijas apgādes bilancē. Par šādas apņemšanās neizpildi Eiropas Komisijai ir tiesības vērsties pret Latvijas valsti.
"Lai novērstu subjektīvā faktora lomu lēmumu pieņemšanā, ministram būtu jānodrošina precīza likumdošanas regulējuma pieņemšana par atļauju piešķiršanu šādām milzu investīcijām, kā arī par ģenerējošo jaudu būvniecības kārtību atklātā jūrā," uzskata Šķēle.
Kā ziņots, laikraksts "Diena" iepriekš rakstīja, ka Šķēlem pietuvināta persona, uzņēmējs Juris Kajaks vēlas īstenot liela vēja parka veidošanu Latvijas kontinentālajā šelfā - Baltijas jūrā, teritorijā no Liepājas līdz Akmensragam.
Kā rakstīja "Diena", neoficiāli par Kajaka bīdīto projektu ir divas versijas. Viena, ka tā ir viņa paša avantūra, kas līdzinās mākoņu stumšanai. Savukārt otra - ka, tāpat kā Grobiņas vēja parku gadījumā, arī šī projekta virzīšana ir saistīta ar Šķēles interesēm - "sakārtot" projektu un pēc tam ar peļņu pārdot. Arguments: bez būtiskām ārvalstu investīcijām, liela vēja enerģijas tirgus spēlētāja no Rietumiem, Kajaka bīdīto projektu nav iespējams īstenot.
Kajaka virzīto projektu pārstāv firma "JK energy".
Kajaks savu plānu nenopietnību vai saistību ar Tautas partijas līderi "Dienai" noliedzis. Citu projektu bez šī viņam Latvijā neesot, un, ja Ministru kabinets pieņemšot negatīvu lēmumu, viņš apsverot domu pamest Latviju.
Ministru kabineta atļauju Kajaks gaida jau vairāk nekā pusgadu. 2008.gada decembrī Ekonomikas ministrija (EM) deva atļauju jauna vēja elektrostacijas projekta sākšanai Latvijas teritoriālajos ūdeņos. "JK energy" vēl vajadzēja valdības rīkojumu, kas dotu zaļo gaismu staciju priekšprojekta izpētei un būvniecībai. Rīkojums valdībai jau pavasarī bija jāvirza EM, taču pēc valdības maiņas lieta piebremzējās.
Oktobrī rīkojuma projekts bija uzrakstīts, taču EM valdībai to nevirzīja, nosūtot saskaņošanai vairākām citām ministrijām. Vēl pēc tam EM izveidoja speciālu starpministriju (Vides, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas) darba grupu, kuras uzdevums bija novērtēt "JK energy" prasītās atļaujas izsniegšanas tiesisko pamatojumu.
Darba grupa vērtējumu sniedza neilgi pirms Ziemassvētkiem, un tas ir Kajakam negatīvs, iebildumi saistīti ar būvniecības atļaujas izsniegšanu, kurai nav tiesiska pamata. Līdz ar to, kā liecina "Dienas" rīcībā esošā informācija, EM uzņēmējam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībai virzīts netiks, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.
Ekonomikas ministrs Kampars uzskata, ka Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls, jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Savukārt ekspertu vērtējumā caurskatāms un saprotams ceļš, kā īstenot tik vērienīgu projektu, būtu, ja valsts vispirms radītu likumdošanas bāzi, skaidri noteiktu, kurā jūras daļā vēja parku var celt, un tad rīkotu starptautisku konkursu, piesaistot investoru šāda mēroga vēja parka būvniecībai.