Urbanovičs: Holostova lieta pierāda piektās kolonnas neesamību Latvijā

Holostova lieta pierāda, ka Latvijā nav tā dēvētās piektās kolonnas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda 12.Saeimā esošās partijas "Saskaņa" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Urbanovičs aģentūrai LETA sacīja, ka par Alekseja Holostova izraidīšanu un strādāšanu Latvijas drošības iestāžu labā neko neesot zinājis.

"Ja tā tiešām būs noticis, tad būs divas ziņas - labā un sliktā," uzskata Urbanovičs. "Labā ziņa "Saskaņai" ir tā, ka Drošības policijai un drošības struktūrām ir labi zināms, ka pie mums piektās kolonnas nav. Sliktā ziņa ir par Holostova profesionālo kapacitāti," sacīja Urbanovičs.

Lūgts raksturot Holostovu, Urbanovičs norādīja, ka "ar nekādiem dižiem sasniegumiem viņš neatzīmējās".

Jau rakstīts, ka no Krievijas izraidīts Holostovs, kuru Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) apsūdzējis spiegošanā.

Pēc Holostova teiktā viņš esot savervēts pirms septiņiem, astoņiem gadiem. Ja viņš nebūtu piekritis sadarboties, apdraudēta būtu viņa ģimene, taisnojas Holostovs. Viņš sev esot izvēlējies segvārdu "Glorija".

Holostova uzdevumos esot bijis vākt informāciju par Krievijas iedzīvotāju, arī amatpersonu, neapmierinātību ar valdību un prezidentu Vladimiru Putinu.

Pēc Holostova teiktā viņam ir bijuši plaši sakari Krievijas Valsts domes deputātu vidū, ar kuriem viņš bieži ticies.

NTV sižetā tiek minēts tikai viena deputāta vārds. Tas ir Aleksejs Mitrofanovs, kurš šobrīd slēpjoties ārzemēs.

Par darbu Holostovam samaksāti 10 000 rubļu, vēsta NTV, tiesa gan nenorādot, par kādu laika posmu šī samaksa veikta.

Holostovs aizturēts brīdī, kad viņš "mēģinājis gatavot dosjē par savu draugu, FDD līdzstrādnieku Alekseju, kura uzvārds netiek izpausts", vēsta "Meduza".

Kā skaidrots NTV sižetā, Krievijas varasiestādes nolēmušas izraidīt Holostovu no Krievijas, jo būtisku kaitējumu viņš nav nodarījis. Sižetā nav atklāts, kad izraidīšana notikusi.

Kā liecina aģentūras LETA informācija, Holostovs dzimis 1979.gadā.

Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija, Holostovs, kurš studējis Rīgas Aviācijas universitātē, kur ieguvis ekonomikas zinātņu bakalaura grādu, kā arī Transporta un sakaru institūtā, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē, vairāk nekā desmit gadus regulāri veicis ziedojumus partijai "Saskaņas centrs". No partijas viņš izstājies pirms gada, aģentūrai LETA apliecināja Holostovs.

9. un 10.Saeimā Holostovs strādājis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Pieprasījumu komisijā. Tāpat viņš darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā un Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā. No 2010.gada līdz 2011.gadam viņš strādājis arī Saeimas deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu.

Kā liecina aģentūras LETA informācija, Holostovs Latvijā vēlējies attīstīt ekociematu tīklu "Blagodat", kuram vienu no ekociematiem bija plānots nosaukt Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā - "Putinka". Tolaik viņš norādīja, ka Latvijai ir liels gods, ka viena no tās apdzīvotajām vietām nosaukta par godu "tik ievērojamam cilvēkam, kurš sniedzis lielu ieguldījumu Krievijas un visas pasaules attīstībā".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka ekociematu attīstītājfirmai "Vianets" pērn nav ne apgrozījuma, ne peļņas. Firmas īpašniece ir Jeļena Holostova.