Gudrons Inčukalnā plok, Vācijā svilst
Līdz brīdim, kad pēdējām indes paliekām Inčukalna sērskābā gudrona dīķos jābūt izsmeltām un virsū jāaug zālei, atlicis precīzi gads. Atšķirībā no iepriekšējiem 30 gadiem, kad dīķu likvidācijai atvēlētie miljoni tika izniekoti, šobrīd notiek reāls darbs.
Ekskavators rūc gandrīz bez apstājas, darbs divās maiņās, smagās automašīnas no Vācijas ved uz Latviju pārstrādātus atkritumus, šeit tos piesūcina ar gudronu un tad ved atpakaļ sadedzināt. Pa kādai kravai ceļo arī uz Brocēnu cementa rūpnīcu. Valsts vides dienests ziņo, ka projekts iekļaujas grafikos. Tātad būs izdevies saglābt gan Eiropas Savienības līdzfinansējumu, gan arī likvidēt lielāko piesārņojumu Baltijas reģionā. Projekta cena šobrīd ir 45 miljoni eiro, un par jauniem sadārdzinājumiem ziņots netiek. Vēl gan puse darba priekšā.
Līdz novembra sākumam darbu veicējs Skonto būve no Dienvidu dīķa izsmēlis un pārstrādājis 16 746 tonnas gudrona. Ar dedzināšanu gan tik raiti neiet. Uz termoelektrocentrāli Kraftwerk Schwarze Pumpe Vācijā šoruden aizceļojušas 235 kravas ar 5788 tonnām gudrona un RDF (pārstrādātu atkritumu) maisījuma. Saskaņā ar projekta atskaitēm – līdz 7. novembrim sadedzinātas 66 kravas – 2070 tonnu.
Protams, no atkritumu, jo īpaši – bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas viedokļa šāda vazāšanās turp atpakaļ cauri pusei Eiropas ir absurda. «Taču tāda ir būvnieku izpratne par atkritumu apsaimniekošanu,» secina Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere. Pareizi būtu bīstamos atkritumus likvidēt pēc iespējas tuvāk to izcelsmes vietai, neradot papildu draudus videi. Arī krietni lētāk. Rūta Bendere spriež, ka Latvijas valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gadu gaitā tā arī nav izvērtējušas, kā pareizi jāīsteno lielie vides projekti. Tos izsola kā būvniecības projektus, būvnieki vinnē konkursos, un tālāk viss noris bez pienācīgas izpratnes par veicamo darbu un nepieciešamo tehnoloģiju. Pašlaik izskatās, ka Inčukalna projektu kaut kā izdosies nomocīt līdz uzvarošām beigām.
Rudenīgie laikapstākļi ir piemēroti, lai strādāt varētu pēc iespējas ilgāk. Darbi jāpārtrauc, ja vairākas dienas pēc kārtas temperatūra turas ap mīnus astoņiem grādiem. Tad gudrons sastingst.
Ziemas periodā Dienvidu dīķim pāri izveidos pārsegu – lai nepiesnieg, un pavasarī var ķerties klāt pie tā gudrona līmeņa, kur šogad smelšana pārtraukta. Bet vēl jau priekšā ir arī Ziemeļu dīķa sanācija. Te nāksies pielietot citu tehnoloģiju, jo šis dīķis savulaik aizbērts ar smiltīm. Tās var izrakt, taču ne Vācijā krāsnī sadedzināt. Pirmie kontrolurbumi jau ir veikti, bet rakšanai jāsākas 1. aprīlī.