Valsts vides dienests noslēdzis līgumu ar nākamajiem uzņēmējiem, kas turpmākos piecus gadus apsaimniekos Inčukalna gudrona dīķus vai vismaz to sanācijai atvēlēto naudu – pilnsabiedrību Inčukalns EKO. Informācija par projekta turpmāko gaitu tiek dozēta tik niecīgās porcijās, it kā tas būtu kāds privāts pasākums un pašam dienestam piederoši līdzekļi, nevis publiskais finansējums.
Ja neskaita 80. un 90. gados dīķu sanācijā neveiksmīgi ieguldīto naudu, tad pēdējā piegājienā iztērēts ap 30 miljoniem eiro, un vēl aptuveni tikpat ir rezervēts, lai sasniegtu uzvarošās beigas. Kaut kādu iemeslu dēļ Valsts vides dienests nerunā par tehnoloģijām, kādu izmantošanai piekritis projekta otrajā kārtā. Vien sausa formāla informācija par noslēgto līgumu summām. Projektēšanas un sanācijas darbu līguma kopējā vērtība ir 26 491 099,41 EUR (ar PVN), savukārt inženiertehniskās uzraudzības līguma kopējā vērtība ir 1 495 560,00 EUR (ar PVN). Pēdējais noslēgts ar SIA Geo Consultants - kompāniju, kas vides dienesta uzdevumā pieskatīja jau iepriekšējos gudrona smēlējus, pašmāju Skonto Būvi un vācu MUEG.
Jāatgādina, ka tieši tehnoloģiskas dabas problēmas bija par pamatu līdzšinējiem sarežģījumiem projektā. Vispirms sērskābā gudrona dīķis sāka mest dīvainus rozā burbuļus. Tad izrādījās, ka sadedzināšanai atkritumos iesūcinātais sērskābais gudrons necieš mitrumu un tek laukā. Atrisinot šīs problēmas, atklājās, ka abu indes dīķu tilpums ir daudzkārt lielāks par prognozēto. Galu galā darbs tika pārtraukts, līgums lauzts un sākās tiesāšanās par to, kurš kuram ko ir parādā - darbu vai naudu. Ziemeļu dīķim klāt pat nepieķērās. Tomēr ES finansējumu izdevās saglābt, smelšanu formāli sadalot divos posmos. Tagad projekts jāpabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pavēstījis, ka darbi tiks sākti tuvākā mēneša laikā. Kādi konkrēti, tas nav zināms. Klusē Valsts vides dienests, klusē arī uzņēmums.
Pilnsabiedrība Inčukalns EKO dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS VentEko, SIA Eko Osta un AS BAO. Iepirkuma konkursā tā savākusi lielāku punktu skaitu nekā kompānija ACB, kas grasījās sadarboties ar tiem pašiem iepriekšējiem smēlējiem MUEG. Vācieši jau sākotnēji raizējās, ka konkurentiem tiks piešķirti arī neoficiāli punkti, jo BAO savulaik dibinājusi Latvijas valsts, bet vēlāk to izpirka politiķi un ar viņiem saistīti cilvēki. Lai nu kā - tagad gudrona labumi pilnībā paliks vietējo uzņēmēju rīcībā.