Atsākas cīņa par gudrona naudu

METODE NEDARBOJAS. 2014. gada 11. jūlijā toreizējais ministrs Romāns Naudiņš (centrā) rīkoja gudrona dīķu atvērtās durvis un toreiz pat meta krustu cerībā, ka projektu izdosies pabeigt. Nelīdzēja © F64

Vācu kompānija MUEG Mitteldeutsche Umwelt und Entsorgung GmbH, kas kā latviešu uzņēmuma Skonto būve apakšnieks pasmēlās naudu no Inčukalna gudrona dīķiem, vēlas darīt to atkal.

Neraugoties uz projekta smagnējo priekšvēsturi, tiesvedību un nemitīgajiem konfliktiem tā gaitā, vācieši piedalās Valsts vides dienesta izsludinātajā sarunu procedūrā. Un dara to jau atkal kā apakšnieki, tikai citai pašmāju būvsabiedrībai - A.C.B..

Atkal kā apakšnieks

Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne skaidro, ka MUEG nestartē kā ģenerāluzņēmējs, jo vēlas arī nākamajā projekta kārtā saglabāt līdzšinējo apmaksas modeli, proti, saņemt apmaksu par katru utilizēto gudrona tonnu, nevis par pabeigtu darbu kopumā. Taču šādā kārtībā nav ieinteresēta Latvijas valsts. Pasūtītāja mērķis ir zaļojošs mežs, bet ne bezgalīga bīstamu atkritumu vazāšana pa Eiropu. Nevis tonnas, bet rezultāts.

Projekta pirmā kārta ir ļoti neveiksmīga. Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš spriež, ka tā bija kļūda - slēgt līgumu par vides sanāciju ar kompāniju, kuras specializācija ir būvniecība. Uzņēmumam Skonto būve kopumā izmaksāti 25 miljoni eiro, taču gudrons Inčukalna indes dīķos atrodas joprojām. Un lauztā līguma dēļ notiek tiesvedība. Pastāv iespēja, ka nāksies maksāt vēl.

Saskaitāmo kārtība

Kādas ir finansiālās un juridiskās attiecības tālāk starp Skonto un MUEG, nezina pat Valsts vides dienests. Aina Stašāne skaidro, ka uzņēmēju savstarpējie līgumi esot konfidenciāli: «Mēs strādājām tikai ar ģenerāluzņēmēju. Maksājām par kopējo apjomu. Kā norēķini notika tālāk, nezinām. Taču skaidrs, ka visi izpildītie darbi tika apmaksāti no projekta līdzekļiem.» Summa no saskaitāmo kārtības nemainās, un A. Stašāne nepieļauj iespēju, ka projektā kaut kas būtu darīts par brīvu, taču tieši to apgalvo MUEG: «Lai samazinātu projekta izmaksas un arī ietaupītu Latvijas valsts budžeta līdzekļus, MUEG nodrošināja degvielu un tās transportēšanu uz Latviju bez papildu samaksas.» Runa ir par gudrona nogādāšanu sadedzināšanai Vācijā. Par šo atkritumu apsaimniekošanas shēmu Neatkarīgā rakstīja jau 2014. gada vasarā. Ministrija toreiz sarīkoja objektā atvērto durvju dienu Vides konsultatīvās padomes biedriem un medijiem. Detalizēti arī tika skaidrots, kas notiks ar to gudronu, ko ierobežoto jaudu dēļ nebūs iespējams sadedzināt Brocēnu cementa rūpnīcas krāsnīs. Vispirms no Vācijas uz Inčukalnu vedīs RDF granulās pārstrādātus degtspējīgus atkritumus, tad tos sajauks ar gudronu un atkal vedīs uz Vāciju, lai sadedzinātu termoelektrocentrālē. Dārgāk, bet toties darbs kustas uz priekšu. Kādu laiku šāda saimniekošanas shēma patiešām darbojās, līdz brīdim, kad Skonto būve tā sanīdās ar pasūtītāju, ka līgums tika lauzts.

Ož pēc Skonto būves 2

Romāns Naudiņš atminas, ka arī ģenerāluzņēmējs ar apakšnieku savā starpā karojuši, taču vācieši pret sliktām sekām bija nodrošinājušies ar pedantiski izstrādātiem līgumiem. «Un tādiem līgumiem vajadzēja būt noslēgtiem arī starp valsti un Skonto. Tad arī projektu būtu izdevies pabeigt.» Tagad viss atkal jāsāk no jauna, un eksministram ir bažas, ka ar atlikušo naudu otrajai kārtai nepietiks. Projekta prognozētās izmaksas jau pārsniedz 46 miljonus eiro, un izskanējis, ka vajadzēs vēl deviņus miljonus. Savukārt Eiropas Komisija pagaidām piekritusi atmaksāt tikai 19,3 miljonus eiro par projekta pirmo kārtu un atļāvusi pieteikt ES finansējumam nākamo. Cerams, pēdējo. Cīņa par šo naudu jau sākusies. (Acīmredzot tāpēc reputācijas uzspodrināšanas nolūkos tiek meklētas utis vecos avīžrakstos.)

Valsts vides dienests informē, ka pašlaik trīs pretendenti iesnieguši dokumentus sarunu procedūrai. Kāda beļģu kompānija, personu apvienība no Latvijas un uzņēmums A.C.B. ar apakšnieku MUEG.

Lai gan ož pēc Skonto būves 2, atteikt pēdējiem piedalīšanos neveiksmīgas iepriekšējās sadarbības dēļ dienestam neesot pamata. «Mums ar viņiem pa tiešo nekādu attiecību nav bijis. Ir svarīgi, lai darbs tiek izdarīts, un nav būtiski, zem kādas izkārtnes viņi strādā,» rezumē A. Stašāne.

Atsaukums

Pēc kompānijas MUEG Mitteldeutsche Umwelt und Entsorgung GmbH pieprasījuma Neatkarīgā atsauc šādus teikumus no 2016. gada 27. maija publikācijas Gudronu smeļ jau divās tiesās. «Pēdējā gudrona apsaimniekošanas piegājienā tika izgudrots sevišķi viltīgs naudas izšķērdēšanas mehānisms» un «Tādējādi ceļš un krava tika apmaksāti dubultā».

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais