Neraugoties uz to, ka Salaspils kodolreaktora likvidēšanai finansējumu bija iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, šim mērķim finansējums tiks meklēts no citām programmām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA pastāstīja, ka iepriekšējā ministrijas vadība ir nokavējusi iespēju 2013.gadā pretendēt uz finansējumu no ES fondu līdzekļiem. Bet, lai nauda tiktu paredzēta jaunajā plānošanas periodā, tad ir jāpārplāno visas pārējās programmas, un tas patlaban nav iespējams. Tāda iespēja varētu rasties pēc diviem gadiem, taču tik ilgi gaidīt nevar.
Lai īstenotu sanācijas projektu, ir pieejami līdzekļi ārpus ES fondu programmām. Par šo ministrijai jau ir notikušas sarunas ar Eiropas Komisijas JASPERS tehniskās palīdzības konsultantu, kurš arī šovasar ir apmeklējis kodolreaktoru un solījis palīdzēt ar finansējuma piesaistīšanu. Tālākais gan esot atkarīgs no kodolreaktora apsaimniekotājiem - Latvijas Universitātes, kam finansējuma piesaistīšanā jāsadarbojas ar JASPERS, uzsvēra Naudiņš. Tomēr projekta īstenošana būšot atkarīga arī no nākamā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, cik ļoti viņš to atbalstīs.
Kopumā Salaspils kodolreaktora likvidēšanai nepieciešami aptuveni 5,4 miljoni eiro, un tas būtu izdarāms aptuveni četru gadu laikā. Ja nauda būtu pieejama, darbi varētu sākties nekavējoties, aģentūrai LETA atzina Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Pati likvidācija gan uzreiz nesāktos - vispirms būtu jāsagatavo tehniskais projekts un jāīsteno vairākas iepirkumu procedūras.
Salaspils kodolreaktora likvidācija nenozīmētu pašas ēkas likvidēšanu, skaidroja Muižnieks. Ēka tiktu atbrīvota no radioaktīviem objektiem. Piemēram, radioaktīvais ūdens tiktu izsūknēts no tvertnēm, kur tas patlaban tiek uzglabāts un iecementēts, izveidojot blokus, ko noglabātu radioaktīvo atkritumu novietnē. Arī pats kodolreaktors tiktu sadalīts mazākās vienībās, ievietots speciālos konteineros un noglabāts.
Šādi uzglabāti radioaktīvie atkritumi draudus videi nenodarīs, un tā tie var uzglabāties pat vairākus simtus gadu, atzina zinātnieks.
Likvidējot kodolreaktoru, tur tiks ierīkots ciklotronu centrs, lai no objekta labums būtu gan tautsaimniecības, gan zinātnes attīstībai, stāstīja Naudiņš. Ciklotronu kā radiofarmaceitisko preparātu avotu izmanto medicīnā agrīnā vēža un metastāžu diagnostikā, tā profilaksē un ārstēšanā. Tāpat tas izmantojams sirds un asinsvadu slimību diagnostikā, paskaidroja Muižnieks.
Lai arī ir radies priekšstats, ka kodolreaktorā ir ļoti augsts radiācijas līmenis un tur atrasties ir bīstami, tā nebūt nav. Bīstamība rodas, ja sāk "kustināt" radioaktīvās vielas un objektus. Pagaidām neviens aizsargtērpā pa objektu nestaigā. Tiesa, pēc objekta apmeklēšanas ir obligātas pārbaudes. "Es tur vasarā ēdu saldējumu," piebilda ministrs.
Kodolreaktora apsaimniekotāji īpaši nerunā par sekām, kādas radīsies, ja radiācija nokļūs vidē. Tomēr noplūdušajam radiācijas ūdenim varētu būt divi ceļi - viens uz Daugavu, bet otrs - uz Sauriešu ģipša karjeriem, kur saimnieko būvmateriālu uzņēmums "Knauf".
Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja līdzekļu piešķiršanu 119 340 eiro apmērā, lai novērstu vides piesārņojuma draudus no Salaspils kodolreaktora.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijas Universitātes apsaimniekošanā nodotā Salaspils kodolreaktora tvertnes, kurās tiek uzglabāts radioaktīvs ūdens, ir izrūsējušas un tas var radīt piesārņojuma draudus. Tāpēc ir nepieciešams finansējums, lai radioaktīvo ūdeni no tvertnēm izsūknētu, tvertnes pārpakotu un mazinātu noplūdes draudus.
Valdība vienojās, ka tiks piešķirts finansējums līdz 119 340 eiro. Galīgā summa būs zināma tad, kad Latvijas Universitāte iesniegs precīzu tāmi.