Šoruden jaunās studiju apmaiņas programmas Erasmus+ dalībniekus sagaidīja nepatīkams pārsteigums – pusotru mēnesi kavējās stipendiju izmaksa.
Augstskolas centās glābt situāciju, kā mācēdamas, un daļai audzēkņu aizdeva naudu no sava budžeta, tomēr daļai nācās pašiem gādāt trūkstošo summu, lai tiktu uz izvēlētajām studiju vietām.
Šādā situācijā nokļuva arī Ralfa Ozola dēls, kurš mācās glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). «Man pēkšņi bija jāsagādā 750 eiro, lai varētu iegādāties dēlam aviobiļetes ceļam uz Slovēniju, ko viņš bija izvēlējies kā prakses vietu, un arī uzturēšanās izdevumiem. Tas man bija nepatīkams jaunums, jo ar šādiem papildu tēriņiem nebiju rēķinājies,» Neatkarīgajai sašutis teica R. Ozols. Noslēdzot līgumu, neviens nav brīdināts, ka tā varētu notikt. Septembra sākumā, kad bija jādodas uz mācībām, pēkšņi izskanējusi informācija, ka stipendija kavēsies kādu nedēļu. Taču nedēļa pagājusi, un no naudas nav bijis ne vēsts. Bija pagājis vairāk nekā mēnesis, bet pārskaitījums joprojām bija iestrēdzis. R. Ozols devies skaidrot gan uz LMA, gan uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), kura īsteno studiju apmaiņas programmas, taču konkrētu atbildi, kad nauda būs, neesot saņēmis.
LMA Ārlietu un izstāžu daļas koordinatore ārlietu jautājumos Inta Rubule Neatkarīgajai atzina, ka šāda aizķeršanās ar stipendijām radusies pirmo reizi. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka šī ir jauna programma, lai gan tai pašā laikā Lietuvā tādu kāzusu ar naudu neesot bijis. Arī LMA, cik varējusi, aizdevusi līdzekļus no savas kases, taču no 20 līdz 25 studentiem, kas šajā semestrī devušies uz prakšu vietām dažādās Eiropas valstīs, kādiem septiņiem vai astoņiem naudas nav pieticis.
I. Rubule apgalvoja, ka studenti brīdināti par izmaksu kavēšanos, kā arī to, ka stipendiju apjoms (tās sadalītas trijās gupās – ņemot vērā attiecīgo valstu cenu līmeni) šogad ir sarucis. Ja kādreiz tiem, kas devās uz dārgākajām Rietumeiropas valstīm (piemēram, Zviedrija, Lielbritānija), stipendija bijusi 800 eiro mēnesī, tad tagad tā ir vien 500 eiro, abās pārējās grupās šīs summas ir tikai mazliet zemākas – 450 un 400 eiro. «Mēs saviem audzēkņiem teicām, ka jābūt pašiem gataviem apmaksāt daļu izdevumu, jo skaidrs, ka ar šādām summām iztikt nevarēs. Priecīgā ziņa ir tā, ka Latvija tomēr nodrošinās arī savu līdzfinansējumu,» piebilda LMA pārstāve.
VSIAA Eiropas Savienības Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa Neatkarīgajai skaidroja, ka šobrīd finansējums augstskolām un koledžām ir pārskaitīts un studentiem stipendijām vajadzētu būt. Aģentūra pateicoties visām mācību iestādēm, kas palīdzēja saviem audzēkņiem un aizdeva viņiem trūkstošo summu. Kā kavēšanās iemeslus VSIAA darbiniece min administratīvo procedūru aizķeršanos. Tikai 16. septembrī valdība lēmusi par šīs programmas budžeta izlietojumu un sadali. Tad Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi līdzekļu pārdales pieprasījumu Finanšu ministrijā.