Latvija nepieļaušot kompromisus saistībā ar ĢMO

Sarunas par Eiropas Savienības-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) izraisījušas diskusijas par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošu produktu pieejamību Latvijā. Ekonomikas ministrija (EM) un Zemkopības ministrija (ZM) uzsver, ka Latvija joprojām aktīvi iestājas par augstu pārtikas drošuma standartu saglabāšanu un neielaidīsies nekādos kompromisos saistībā ar šo standartu izmaiņām, norādīts abu ministriju izplatītajā paziņojumā presei.

Kā norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju noraidošo attieksmi pret ĢMO, Latvijai ir jāpauž stingra nacionālā nostāja, ka plānotais partnerības nolīgums nevar būt par iemeslu augsto standartu pazemināšanai.

"Komerciālais izdevīgums nedrīkst būt galvenais dzinulis šā nolīguma slēgšanai - arī pēc tam ir jāsaglabā pārtikas drošuma augstās prasības, lai Latvijas tirgū netiktu ievesti ES prasībām neatbilstoši produkti," norādīja Dūklavs.

2013.gadā Eiropas Komisijai dotajā mandātā sarunām par TTIP, ES dalībvalstis nepārprotami norādīja, ka pārtikas drošuma prasības no ES puses nav paredzēts mīkstināt, diskutējot par kompromisiem TTIP sarunās. Gan ES, gan ASV, sarunām sākoties, ir vienojušās arī turpmāk paturēt tiesības reglamentēt vides, drošuma un veselības jautājumus tādā līmenī, kādā katra puse uzskatīs par nepieciešamu.

Latvijā, tāpat kā citur ES, arī šobrīd ir iespējams iegādāties produktus, kuri satur ĢMO, tostarp izstrādājumus no rapša, kukurūzas, kokvilnas, cukurbietēm, sojas. Atbilstoši spēkā esošajām ES prasībām šādu produktu potenciālais risks tiek novērtēts jau pirms to nonākšanas ES tirgū. Riska novērtējumu veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Pārtikas produkti, kuru sastāvā ir ĢMO, tiek atbilstoši marķēti, un tie tirdzniecības vietās ir novietojami atsevišķi no citiem produktiem. Piemēram, no ģenētiski modificēta rapša iegūtās eļļas marķējumā jābūt norādei "ražota no ģenētiski modificēta rapša".

Tomēr Latvijā netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi, un Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvas zemes statusu arī turpmāk. Latvijā ir vairāk nekā 95% pašvaldību, kuras kopš 2009.gada noteikušas aizliegumu audzēt ĢMO savās teritorijās.

Kā ziņots, ES un ASV TTIP nākamā, sestā, sarunu kārta plānota no 14.jūlija līdz 18.jūlijam Briselē, Beļģijā. Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. Jaunais līgums sniegs vēl plašākas iespējas ES, tostarp arī Latvijas, uzņēmumiem eksportēt uz ASV un veicinās ASV uzņēmumu ieguldījumus Eiropā.

Latvija kopumā atbalsta tirdzniecības saišu stiprināšanu ar ASV un sagaida visaptveroša un ambicioza tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanu, kas sekmēs tālāku daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstību.