TV raidījums: Mobilitātes pabalsts nav devis cerēto rezultātu bezdarba mazināšanā

© F64

Tā dēvētais mobilitātes pabalsts nav devis cerēto rezultātu bezdarba samazināšanai Latvijā, šodien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms gada bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) solīja, ka atrasts brīnumlīdzeklis bezdarba mazināšanai Latgalē. Valdība ieviesa mobilitātes jeb pārcelšanās pabalstu. Ja bezdarbnieks atrod darbu, kas atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no mājām, pirmajos četros mēnešos viņš var lūgt valstij nelielu pabalstu, kas segtu vai nu dzīvošanu citā pilsētā, vai arī transporta izdevumus.

Kad pabalstu ieviesa, lielākais bezdarbnieku īpatsvars Latvijā bija 253 kilometru attālumā no Rīgas esošajā Baltinavā Krievijas pierobežā. No minimāliem pabalstiem vai pilnīgā trūkumā te dzīvoja 28,5%.

Šobrīd statistika nedaudz uzlabojusies - bezdarba līmenis ir ceturtais augstākais valstī. Šis novads lieliski atbilstu mobilitātes programmai - atrodas tālu laukos, ir augsts bezdarbs, salīdzinoši netālu vairākas lielākas pilsētas. Tomēr Rīgā iecerētā bezdarba apkarošanas programma šeit nedarbojas, ziņo raidījums.

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa raidījumam atklāj, ka Baltinavas pagastā bezdarba mazināšanu minētais pabalsts nav veicinājis. "Lielas pilsētas mums ir tālu - Balvi, Viļaka vai Kārsava darba vietas nevar nodrošināt. Rēzekne ir patālu. Kaut kur citur braukt bezdarbniekiem nav izdevīgi. Liela daļa ir lauksaimnieki, kuriem mājās ir kāds lopiņš izdzīvošanai un viņi no rīta, vakarā vai pusdienās ir jāpieskata. Gotiņas jāslauc. Līdz ar to tādiem izteiktiem piedāvājumiem pat neatsaucas," saka Siliņa.

Pierobežas pagastos uzskata, ka galvenā problēma aiz darba vietu trūkuma ir transports. Bez tā šāda palīdzības programma vienkārši ir bezjēdzīga.

"Autobuss iet tikai divas reizes dienā un reāli uz darbu paspēt nevar, jo tas no Baltinavas iziet bez pāris minūtēm deviņos un atpakaļ no Rēzeknes nāk pusčetros. Tur darba diena nesanāk. Un cita sabiedriskā transporta vairs nav," skaidro Siliņa.

Kopumā mobilitātes pabalsti paredzēti 350 cilvēkiem. Līdz šim pieteikušies nedaudz vairāk nekā puse - 180. No programmai paredzētajiem 98 000 latu iztērēta trešā daļa - ap 35 000 latu. Vidēji vienam strādājošajam četros mēnešos kopā tie ir 197 lati jeb 280 eiro.

Kā vēsta "Nekā personīga", Latgalē tradicionāli bezdarba līmenis ir divas reizes augstāks nekā citur Latvijā - 27 000 bezdarbnieku. Tur gada laikā pārcelšanās pabalstu izmantojuši 60 cilvēki.

Bijusī ministre Viņķele gan uzsver, ka kopumā 180 cilvēki, ar minētā pabalsta palīdzību darbu sev atraduši un par to izsakoties atzinīgi.

Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sola situāciju izvērtēt.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais