Rīgā, Klusajā dārzā, kā atvērta grāmata novietots Latvijas puišiem veltīts piemineklis Afganistānas karā kritušajiem Latvijas dēliem. Tajā iekalti desmitiem uzvārdu.
Pieminekļa idejas autors Gunārs Rusiņš stāsta – uz Kluso dārzu viņš atvedis zemi arī no Afganistānas. Cik vien iespējams, apbraukātas visas vietas, kur atdusas Afganistānā kritušie Latvijas iedzīvotāji, un pa saujai šīs zemes nu ir vienuviet – pie pieminekļa Klusajā dārzā.
Ik gadu 15. februārī, dienā, kad bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, Klusajā dārzā piemiņas pasākumu organizē Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs ir G. Rusiņš, kurš pats karojis Afganistānā. Viņš bija iniciators gan pieminekļa veidolam, gan ziedojis daļu savu līdzekļu, lai šo ideju varētu īstenot. «Liela daļa ir manis sponsorētu līdzekļu, bija cilvēki, kas atsaucās un ziedoja. Latvijas dzelzceļš daudz palīdzēja,» stāsta G. Rusiņš. Jāpiebilst, ka uzņēmums Latvijas dzelzceļš ir viens no pirmajiem, kas sācis atbalstīt Afganistānas kara veterānus. Viņiem piešķir īpašas apdrošināšanas polises, lai palīdzētu pārvarēt kara atstātās sekas.
G. Rusiņš ir apmierināts, ka bojāgājušo piederīgie jūtas gandarīti, – ir izveidota vienota piemiņas vieta, kur var atbraukt no visas Latvijas. Tādas ir arī ārpus Rīgas, piemēram, Rēzeknē un Ludzā, bet G. Rusiņa mērķis ir līdzīgas piemiņas vietas ierīkot visās reģionu pilsētās. Viņš runājies Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijā par to, vai citviet konfliktu zonās kritušie būtu jāiemūžina šajā pieminekli. Tomēr nē, viņiem būšot piemineklis Ādažos. G. Rusiņš piebilst, ka Afganistānas karā kritušajiem veltītais piemineklis veidots tā, lai tam var pievienot papildu lapas. Ja nu kas mainās, ja parādās vēl citi uzvārdi. Tomēr līdzās Afganistānā kritušajiem iekals tikai misijās bojāgājušo uzvārdus.
Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija ir dibināta 1998. gada 21. aprīlī. Tajā apvienojušies Latvijas iedzīvotāji, kuri ir pildījuši karavīra pienākumu Afganistānā un citos militāros konfliktos pēc 1945. gada, kā arī ģimenes locekļi, kuru piederīgie krituši šajos karos vai miruši iegūto slimību un ievainojumu dēļ.