Protestējot pret tiesībsarga Jura Jansona nevērīgo attieksmi pret krieviski runājošajiem, Krievu skolu atbalsta štābs pieprasa tiesībsarga atkāpšanos, aģentūru LETA informēja Krievu skolu atbalsta štāba aktīvists Aleksandrs Livčaks.
Trešdien, 16.aprīlī, notiks kārtējā biedrības organizētā protesta akcija, kurā šoreiz tiks pieprasīta Jansona atkāpšanās. Savu prasību biedrība motivējusi ar atskatu uz tiesībsarga darbu četru gadu garumā. "Sabiedrība atceras savu "varoni"," uzsvērts aicinājumā uz protestu.
Aicinājumā uzskaitīti "Jura Jansona "panākumi", ieņemot tiesībsarga amatu". 2011.gadā viņš neesot pamanījis cilvēktiesību pārkāpumu likumprojektā par izglītības krievu valodā likvidāciju, par kuru toreiz tika vākti paraksti. 2011.gada decembrī Jansons esot paziņojis, ka atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām nav diskriminējošas.
Vēl viņam tiek pārmests, ka 2012.gada 15.oktobrī nosūtījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai, kurā negatīvi novērtējis likumprojektu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kas kalpojis par vienu no iemesliem atteikt referenduma iniciēšanu, "neskatoties uz to, ka bija savākti 12 686 paraksti". Savukārt 2014.gadā Janons saņēmis "pamatotu kritiku no Latvijas cilvēktiesību biroja vadītājas Anhelitas Kamenskas par Hāgas rekomendāciju izkropļošanu". Turklāt visa pilnvaru termiņa laikā Jansons esot ignorējis denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas, bet 2013. un 2014.gadā izdarījis spiedienu uz krievu skolām, pētījuma laikā liekot pedagogiem iziet valodas pārbaudi.
Šī būs ceturtā štāba rīkotā protesta akcija. Iepriekš viņi pieprasījuši gan izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V), gan premjerministres Laimdotas Straujumas (V) demisiju.
Kā ziņots, Jansons pērn secināja, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā.
"Konfrontēšana nacionālā un starptautiskā līmenī ir risks sabiedrības šķelšanai un nesaskaņām starp dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem Latvijā, ko savlaicīgi nav novērsušas Latvijas atbildīgās amatpersonas," uzskata Jansons.
Tiesībsarga mandāts ļauj paust neatkarīgu, objektīvu viedokli par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, tādēļ vēstulē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) viņš norāda uz konstatēto nepilsoņu tiesību ievērošanas jomā Latvijā.
"Ņemot vērā Latvijas politiķu nespēju skaidrot attiecīgos jautājums, Latvijas faktiskie iedzīvotāji ar nepilsoņa statusu nav motivēti naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību, cerot uz priekšrocībām, ko dod nepilsoņa statuss un sola tās organizācijas, kas veicina sabiedrības šķelšanos Latvijā," uzsver tiesībsargs.
Jansons arī norādīja, ka tiek dotas tiesības saņemt izglītību bez maksas līdzvērtīgi pilsoņiem, un tiesībsargs nav konstatējis gadījumus, kad būtu atteikta personas izglītošana tās pilsoniskā statusa dēļ. Turklāt, tā kā liela daļa šo personu pieder pie mazākumtautībām, ir būtiski atzīmēt, ka 22% no visām izglītības iestādēm īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kur izglītības process notiek bilingvāli - latviešu un kādā no septiņu mazākumtautību valodām.