Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) pārdošanai izlikusi 13 mācītājmuižu. Tās ir ziedojumu veidā saņemtas no draudzēm, lai varētu iegūt līdzekļus garīdznieku atalgojuma fonda papildināšanai.
LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš saka – šogad pirmo reizi šajā fondā plānots bezdeficīta budžets. Bezdeficīta budžets paredzēts arī «baznīcas kopējo vajadzību budžetā», runājot Virsvaldes sekretāra vārdiem.
Budžeta stabilizēšana ļauj noprast, ka Baznīca palēnām izkāpj no krīzes bedres. Ekonomiskā krīze ietekmēja arī LELB, tajā skaitā labi iecerēto garīdznieku atalgojuma un sociālās nodrošināšanas sistēmu. Tad, kad sākās diskusijas par šo fondu, vērtējumi un viedokļi bija dažādi. Baznīca bija paredzējusi mazo un saimnieciski vājāko draudžu ganiem piemaksāt, pretējā gadījumā viņiem nācās kalpot vairākās draudzēs vai arī strādāt laicīgu darbu, lai varētu savilkt galus. Salīdzinājumam jāatgādina, ka 2010. gadā LELB bija spiesta samazināt savu budžetu pat par 45 procentiem, tika pieļauts, ka nāksies atlaist lielu daļu no algotajiem darbiniekiem un mācītāju atalgošana atkal būtu tikai un vienīgi draudžu rūpe. Tika apšaubīta arī garīdznieku atalgojuma fonda pastāvēšana. Bija mācītāji, kuri tiešām nonāca bezdarbniekos.
Kad tika izskatīts jautājums par garīdznieku atalgošanu no speciālā fondā ieskaitītiem līdzekļiem, tad, kā lasāms LELB izdevumā Virsvaldes Vēstis 2008. gada 26. aprīlī, «līdzšinējā atalgošanas kārtība nedod iespēju veidot jaunas draudzes, jo pirmajos gados tās, protams, neko daudz maksāt nevar. Lai nodrošinātu sistēmas darbību ilgtermiņā, katra draudze ziedo 30% no savu nekustamo īpašumu apjoma, savukārt īpašumi atkarībā no to atdeves tiek vai nu apsaimniekoti, vai arī pārdoti, lai ienākumus ieguldītu starptautiskajos investīciju fondos».
Īpašumi, ko draudzes ziedoja, bija dažādi – arī ne pārāk labā tehniskā stāvoklī. Draudžu ziedoto īpašumu pārdošanu bija plānots īstenot pakāpeniski piecu gadu laikā, un šajā laika periodā LELB cerēja iegūt ap 20 miljoniem latu (nepilni 30 miljoni eiro). 2008. gadā LELB informēja, ka neatkarīgi no piecu gadu plāniem draudzes jau bija ziedojušas īpašumus aptuveni 24 miljonu latu (34 miljonu eiro) vērtībā, kopskaitā ap 250 īpašumu visā Latvijā. Ienākumus no īpašumu pārdošanas LELB plānoja ieguldīt starptautiskos investīciju fondos.
Tagad R. Ganiņš atzīst, ka tas, ko var piemaksāt mācītājiem, salīdzinot ar iepriekš plānoto, ir maz, bet, salīdzinot ar visdziļāko krīzes periodu, pietiekami daudz. Pašlaik piemaksas saņem 48 mācītāji. Tās ir nelielas, un arī līdzekļu apmērs fondā ir mazāks, nekā bija plānots, – apmēram 100 000 eiro. Vēl pirms sešiem gadiem baznīca mācītājiem skaidroja, ka tolaik mācītāju atalgojums gadā bija 0,3 miljoni latu, bet plānots, ka tas sasniegs 1,4 miljonus latu. Vēl bija plānots, ka ik gadu atalgojums tiks paaugstināts par četriem procentiem, kas bija drosmīgi prognozēts. «Ņēmām kredītus, kļūdījāmies ekonomiskajos aprēķinos. Tagad līdzekļus iegūstam no mežistrādes, no citiem avotiem, ir izdevies pārdot īpašumus, ko ziedoja draudzes mācītāju atalgojuma sistēmai,» saka R. Ganiņš.