Zolitūdes traģēdijas upuru skaits un Krimināllikuma panta, saskaņā ar kuru ierosināts kriminālprocess, paredzētais sabiedrībai nepieņemami zemais sods par iespējamo nolaidību ēkas projektēšanas un būvniecības laikā rosinājis Saeimas deputātu Andreju Judinu izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, par līdzvērtīgiem nodarījumiem paredzot bargākus sodus.
Šie grozījumi gan nekādi nevarēs tikt attiecināti uz vainīgajiem Zolitūdes traģēdijā.
A. Judins, kas ir Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, pirms deputātus iepazīstināja ar paveikto, atzina – izstrādāt Krimināllikuma grozījumus iedvesmojis žurnālistu un sabiedrības sašutums, ka pants, pēc kura ierosināts kriminālprocess, kā maksimālo sodu paredz tikai brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Viņš atzina, ka līdzīga situācija bija 2007. gada februārī, kad ugunsgrēkā sociālās aprūpes centrā Reģi amatpersonu nolaidības dēļ bojā gāja 23 cilvēki. Vienīgā atšķirība – sabiedrība tolaik nepievērsa pietiekamu uzmanību vainīgajām amatpersonām piemērotajiem sodiem par ugunsdrošības noteikumu apzinātu neievērošanu un bezdarbību. Tie nebija saistīti ar reālu brīvības atņemšanu, jo likums to pieļāva. Tagad A. Judins izstrādājis grozījumus piecos Krimināllikuma pantos, paaugstinot atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, bīstamu vielu neatļautu pārsūtīšanu un pārvadāšanu, kā arī par ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu. Šobrīd smagākā sankcija par būvniecības noteikumu pārkāpšanu paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, taču saskaņā ar A. Judina izstrādāto redakciju bargākais sods paredzēs brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos līdz pat pieciem gadiem.
Tāpat iecerēts mainīt arī piespriežamos sodus par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu. Patlaban likums par šādu nodarījumu paredz vien sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu, bet A. Judina redakcijā bargākais sods ir brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem.
Deputāts izstrādājis arī nodarījuma smaguma gradāciju. Ja būvniecības vai ugunsdrošības noteikumu neievērošanā smagi cietušo nav, tad piemērojamais sods ir mazāks, taču ievērojami lielāks nekā līdzšinējā Krimināllikuma redakcijā.
Jauninājums, kas ieviests tieši Zolitūdes traģēdijas rezultātā, ir pantu daļa, kas paredz sodu, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā bojā gājuši divi vai vairāk cilvēku. Tādā gadījumā likums pret vainīgo vērsīsies ar visu bardzību.
Lai noskaidrotu, vai A. Judina izstrādātie Krimināllikuma grozījumi nosedz visus iespējamos nodarījumus, neatstājot ārpus sodāmo loka, piemēram, arhitektus, Ekonomikas ministrija apņēmās konsultēties ar būvniecības nozares pārstāvjiem.
Likumprojekts vēl jānodod Saeimas Juridiskajai komisijai, kas turpinās darbu pie tā izstrādes.