Telefonu noklausīšanās afērā jauni pavērsieni; atrasti Lemberga sarunu ieraksti

Par nelikumīgu telefona sarunu noklausīšanos ierosinātā vērienīgā kriminālprocesa ietvaros ir veiktas kratīšanas, par kurām iepriekš nekas publiski nebija zināms. Neoficiāla informācija liecina – šajās kratīšanās atrasti Ventspils mēra Aivara Lemberga telefonsarunu ieraksti, par kuriem klīda baumas, ka tādi ir, bet kuri iepriekš netika atrasti.

2007. gada 21. decembrī īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Ingemārs Masaļskis pieņēma lēmumu nodot tiesai krimināllietu, kurā sešas nu jau bijušās Valsts policijas (VP) dažādu struktūrvienību amatpersonas apsūdzētas noziegumos pret vairākiem Ventspils tranzīta uzņēmumu un Ventspils domes darbiniekiem. Nozieguma būtība – nelikumīgas telefona sarunu noklausīšanās organizēšana.

Krimināllieta tiek iztiesāta slēgtā procesā, nākamā tiesas sēde nozīmēta uz nākamā gada martu.

Zināms, ka prāvā liecības snieguši gan cietušie, gan vairāki liecinieki. Procesa dalībnieki klausījušies arī kādu daļu no kratīšanās izņemtajiem sarunu ierakstiem, kuru lietas materiālos esot kilogramiem. Ieraksti esot klausīti, lai tiesa varētu pārliecināties, ka tās tiešām nav sarunas par narkotiku tirgošanu, jo šādu iespējamo noziegumu VP darbinieki bija uzradījuši tiesas sankcijas saņemšanai.

Neērta situācija

Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Neatkarīgajai apstiprināja sensacionālu informāciju, ka 2008. gada martā (tas ir, tad, kad kriminālprocesā jau bija pabeigta pirmstiesas izmeklēšana un tā jau trīs mēnešus atradās tiesā) kāda no VP struktūrvienībām vai Drošības policija prokuratūras uzdevumā vēlreiz veikusi vairākas kratīšanas dažādos dzīvokļos un birojos, kur atrasti iepriekš nezināmi telefona sarunu ieraksti. Pēc pagaidām neapstiprinātām ziņām, tie bijuši Ventspils mēra Aivara Lemberga telefona sarunu ieraksti.

Sarunu saturs prokurorus esot garlaikojis, turpretim ieraksta atklāšanas fakts radījis pamatīgu satraukumu. Proti, šādās situācijās procesa virzītājam atbilstīgi likumam jāpieņem lēmumus vai nu par jauna kriminālprocesa uzsākšanu, vai arī jauniegūtie fakti jāpievieno esošajam kriminālprocesam. Tā kā minētais kriminālprocess uz to brīdi jau atradies tiesā, esot bijis jāuzsāk jauns kriminālprocess, kurā par cietušo vajadzējis atzīt A. Lembergu.

Iespējamā atbilde uz jautājumu, kādēļ tas netika izdarīts, rodama šobrīd tiesā skatāmajā krimināllietā. Tur prokurors apsūdzībā esot minējis, ka Ventspils uzņēmumu un domes darbinieku nelikumīgā telefonu sarunu noklausīšanās veikta miljonāra Oļega Stepanova, viņam piederošās SIA LSF Trans ofisa administratora Aleksandra Jauniņa, kā arī SIA Jurnet vadības interesēs.

Lai arī prokurors tādējādi visai skaidri iezīmējis nelikumīgo sarunu noklausīšanās pasūtītājus, šobrīd uz apsūdzēto sola nosēdināti nevis pasūtītāji, bet gan seši policisti. Ja par cietušo tiktu atzīts A. Lembergs, tad procesa virzītājam, pildot likuma burtu, nāktos vērsties arī pret t.s. Lemberga oponentiem, kuriem līdz šim no prokuroru puses tiek piemērots gluži neticams saudzēšanas režīms.

Interesanti, ka 2008. gada marta kratīšanas veiktas apmēram pie tām pašām personām, kas minētas kā "lielās noklausīšanās lietas" pasūtītāji – tiek minēti A. Jauniņs, SIA Jurnet vadītājs Jurijs Pečkins, kurš pēdējā laikā strādā pie O. Stepanova, kā arī kompānijas SSF Logistic birojs. Šīs kompānijas īpašnieks ir tas pats, kas bijušā VP priekšnieka Jura Rekšņas vadītajai firmai SSF Apsardze.

Pūznis

Iztiesājamajā krimināllietā apsūdzēti nu jau bijušie: VP Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes narkotiku apkarošanas nodaļas galvenais inspektors Dmitrijs Sulojevs, šīs nodaļas vecākais inspektors Dmitrijs Gorelovs un inspektors Aigars Ozols, nodaļas priekšnieks Leonīds Pugo un viņa vietnieks Vadims Sulojevs, kā arī VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes 6. nodaļas vecākais inspektors Ainārs Burķītis.

Prokurors secinājis – lai realizētu O. Stepanova un viņa sabiedroto intereses, policisti vajadzīgo telefonu noklausīšanos noformējuši kā sevišķā veidā veicamos operatīvos darbības pasākumus, izmantojot viņu lietvedībā esošās operatīvās uzskaites lietas. Piemēram, D. Sulojevs, D. Gorelovs un A. Ozols esot organizējuši SIA LSF Holdings valdes priekšsēdētāja un partijas demokrāti.lv priekšsēdētāja Edgara Jansona telefona nelikumīgu noklausīšanos. D. Sulojevs pievienojis E. Jansona telefonu operatīvās izstrādes lietai Pūznis. Šīs lietas oficiālais mērķis bijis atklāt narkotiku apriti. Tādējādi pie narkotiku izplatītājiem piepulcināts arī E. Jansons.

Lai ietu pie Augstākās tiesas (AT) tiesneša pēc noklausīšanās sankcijas, inspektoram noklausāmo telefonu saraksts bija jāsaskaņo ar priekšniecību. Tobrīd nodaļas priekšnieka pienākumus pildījis D. Sulojeva brālis V. Sulojevs, kurš uzticoties parakstījis nepieciešamās formalitātes. Tā kā AT tiesneša rīcībā ziņu par noklausīšanās patiesajiem iemesliem nebija, viņš, balstoties uz policista mutisko skaidrojumu, noklausīšanos sankcionēja.

Lāčuks un Saldie

Tā kā tiesnesis sankciju bija devis tikai uz mēnesi, to vajadzēja pagarināt. Šim nolūkam kalpojušas citas operatīvās izstrādes lietas. E. Jansona telefons klausīts arī operatīvās izstrādes lietas Lāčuks ietvaros, kura oficiāli nodarbojusies ar narkotiku pircēju apzināšanu. Tam nolaidības dēļ piekritis nodaļas priekšnieks L. Pugo. Lāčuks izmantots arī O. Stepanova šofera un E. Jansona šofera tālruņu klausīšanai.

Līdzīgi operācijas Pūznis ietvaros klausīts nu jau nelaiķa uzņēmēja Laimoņa Junkera tālrunis. To tupinājuši klausīties arī operatīvās izstrādes lietas Saldie ietvaros. Saldie oficiālais mērķis – atklāt pornogrāfiska rakstura mājas lapu uzturētājus. Šī izstrāde esot lieti noderējusi arī Ventspils domes struktūrvienības vadītājas un Ventspils naftas padomes priekšsēdētāja vietnieka Valdimira Solomatina telefonu noklausīšanai.

Apkopojot savākto informāciju, valsts apsūdzība policistu darbībās saskatījusi gan apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, gan likumā noteiktos amatpersonas ierobežojumu pārkāpumus, kuri radījuši būtisku kaitējumu valsts interesēm, gan nolaidību valsts amatpersonu darbībā, kura radījusi smagas sekas.

Sāka KNAB

Noklausīšanās afēra nākusi gaismā 2006. gadā, pēc tam, kad arī KNAB ievajadzējies ievākt ziņas par A. Lembergu un šajos nolūkos paklausīties tās pašas personas, kuras uz to brīdi jau nelikumīgi klausījās narkotiku apkarotāji. Tolaik, atšķirībā no mūsdienām, par valsts naudu iegādātā noklausīšanās aparatūra vēl neļāva dažādiem operatīvās darbības subjektiem klausīties vienu un to pašu izstādes objektu vienlaikus. Tad arī KNAB radās jautājumi, kādā saistībā policisti klausās viņus interesējošās personas. Kriminālprocesu par noziedzīgā nodarījuma faktu uzsāka KNAB un vēlāk to nodeva prokuratūrai.