Kriminālprocesa par "Maximas" bezatbildību, neevakuējot cilvēkus, nebūs!
Atsevišķa kriminālprocesa par «Maxima» drošības darbinieku rīcību, neevakuējot cilvēkus no veikala Zolitūdē 21.novembrī, kad ieslēdzās signalizācija, nebūs, norāda Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Viņa teica, ka tas tiks vērtēts esošā kriminālprocesa ietvaros.
Tā ziņo portāls tvnet.lv, atsaucoties uz aģentūru BNS.
Kā zināms, pirms jumta sagrūšanas veikalā ieslēdzās signalizācija, taču evakuācija nenotika, jo iekšējā instrukcija paredz, ka apsargs vispirms apskata teritoriju, lai konstatētu, kas izraisījis trauksmi. Tiesa, kā pierādīja traģēdija Zolitūdē, Maximas veikala drošības instrukcijas nekam neder, jo neļāva izglābt cilvēku dzīvības.
«Maxima Latvija» preses sekretārs Jānis Beseris piektdien sacīja, ka uzņēmumā audits joprojām turpinās, tas tiks noslēgts tuvākajā laikā. Auditējošais uzņēmums sniegs priekšlikumus drošības uzlabošanai, kā arī «Maxima» atbalstot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nostāju, ka visiem vajadzētu būt vienotiem standartiem, kā jārīkojas trauksmes gadījumā, kas šobrīd tā nav.
«Konkrēti noteikumi vēl nav mainīti, bet rīcības modelis tagad ir tāds, ka visi signalizācijas gadījumā tiek evakuēti,»sacīja Beseris.Jau ziņots, ka VUGD speciālisti apņēmušies detalizēti aprakstīt rīcību signalizācijas ieslēgšanās gadījumā, biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» iepriekš stāstīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
«Šobrīd tas ir noregulēts tikai tādā līmenī, ka ir noteikts, kādām signalizācijām un kur jābūt uzstādītām, kādi ir to darbības un izmantošanas principi, bet konkrētas rīcības nav noteiktas, tāpēc arī ir spekulācijas. Pašlaik vienam plānā ir tā ierakstīts, otram savādāk. Tā kā šobrīd ir atvērti ugunsdrošības noteikumi, mēs šo kārtību detalizēti aprakstīsim, lai turpmāk nerastos nekādi jautājumi par rīcību šādās situācijās,» atzina Āboliņš.
Āboliņš stāsta, ka ir jānošķir divi gadījumi.
«Ir gadījums, kad apsardzes pults saņem signalizācijas signālu. Šajā brīdī sākas darbības improvizācija atbilstoši tam, kā attiecīgais atbildīgais par objektu ir izstrādājis drošības pasākumu instrukciju. Tātad apsargs iet un pārliecinās, vai ir acīmredzami draudi cilvēku dzīvībai un evakuācija ir jāsāk. Tā ir sarežģīta situācija [jo lēmums jāpieņem apsargam]. Savukārt situācijā, kad neapšaubāmi ir redzams apdraudējums, un nostrādā signalizācija, ieslēdzas nākamā pakāpe – ieslēdzas trauksmes signalizācija un paziņojuma teksts, kas liek pamest telpas. Tur pat nevar būt domas vai spekulācijas, ka evakuāciju var neveikt,» viņš uzsver.
Viņš norāda, ka VUGD analizē abus gadījumus: gan pirmo situāciju, kurā ir tikai signāli, kādai jābūt tālākajai rīcībai – vai un kā jāiet pārliecināties par notikušo, vai ir vai nav jāevakuē cilvēki, gan otru situāciju, kurā ir acīmredzams apdraudējums cilvēkiem un nevar būt variantu, ka cilvēkus neevakuē.
Sabrukušā lielveikala «Maxima» signalizācijas ieslēgšanās iemesli un laiki joprojām tiekot analizēti.
«Kad šī informācija būs publiska, tad varēsim to izanalizēt arī no sava viedokļa un izdarīt kādus secinājumus. Bet principā es uzskatu, ja bija šis acīmredzamais apdraudējums un trauksmes signalizācija, tad nevar būt spekulācijas, vai ir kas jādara. Kā jau teicu, uzņemties kādam atbildību, ka to var nedarīt, ir augsta cena,» teica Āboliņš.
Policija par veikala jumta sagrūšanu, kad bojā gāja 54 cilvēki, bet vēl 27 tika ievainoti, izvirzījusi trīs versijas un turpina izmeklēšanu.