Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) priekšnieka un viņa vietnieces attiecību problēmas būtu jārisina biroja iekšienē, uzskata Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.
Viņš, tiekoties ar konfliktējošajiem biroja pārstāvjiem arī guvis pārliecību, ka nesaskaņas KNAB vadībā tā darbu neietekmē.
«Man ir pārliecība, ka viņu attiecības [KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes] jārisina savās mājās. Ja ir kādi prettiesiski lēmumi pieņemti, tad šī situācija jārisina tiesiskā ceļā, taču, ja kādi no apvainojumiem ir nepatiesi, tad aizskartā puse savu godu un cieņu var aizstāvēt tiesā,» saka bijušais KNAB priekšnieks A. Loskutovs.
Viņš atzīst, ka ieilgušie konflikti starp J. Streļčenoku un J. Strīķi biroja darbam par labu nenāk, taču brīnumainā kārtā negatīvā publicitāte ap biroju sabiedrības acīs tā reputācijai sliktumu nav nodarījusi.
Konflikts nekaitē
Tieši pretēji, pēdējā laikā uzticība biroja darbam esot krietni augusi. Arī biroja darba rezultatīvie rādītāji konflikta caurvītajos mēnešos tikai uzlabojušies. To, tiekoties ar apakškomisijas deputātiem, apliecinājis ne tikai J. Streļčenoks, bet arī J. Strīķe.
A. Loskutovs biroja darbiniekus arī aicināja pieņemt un samierināties ar faktu, ka J. Streļčenoks KNAB priekšnieka amatā apstiprināts ar absolūta vairākuma atbalstu. Viņš pašreizējo situāciju salīdzināja ar iepriekšējā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atstādināšanu no amata.
«Pret Vilnīti sacēlās praktiski visi biroja darbinieki, bet pret J. Streļčenoku tikai neliela daļa – pārējie aicinājumu izteikt viņam neuzticību neuzskata par pamatotu,» saka A. Loskutovs. Kaut arī apakškomisijas sēde bija sasaukta, lai uzklausītu konfliktā iesaistītās puses un, iespējams, rastu kādu risinājumu tam, sēdē strīdnieku vēstules neesot iztirzātas. Lielākoties runāts par biroja darbu.
Jāpiekāpjas Strīķei
Vēstulēs, kuras nosūtītas premjerministram, ģenerālprokuroram un A. Loskutovam, abu pušu redzējumu pārstāvošās biroja amatpersonas viena otru vaino apzinātā biroja darba sabotēšanā un nekompetencē, radot iespaidu, ka biroja darbs savstarpējo nesaskaņu dēļ ir praktiski paralizēts un strīdnieku viedokļu līderi savā starpā nespēj pat sarunāties.
To gan noliedz J. Streļčenoks, kas stāsta, ka ar J. Strīķi tiekoties un pie viena galda apspriežot darba aktualitātes. «Mēs katru rītu sēžamies pie galda un mēģinām pārrunāt jautājumus,» teica KNAB vadītājs, piebilstot, ka uz apakškomisijas sēdi ar idejiskajiem pretiniekiem viņš pat ieradies vienā automašīnā.
J. Streļčenoks radušos stāvokli arī nedēvē par strīdu, bet par mākslīgi veidotu situāciju. To, pēc KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas versijas, palīdz uzkurināt gan J. Strīķes ietekmē esošās biroja amatpersonas, gan noteikti mediji, kuriem ar KNAB izveidojušies nepieņemami cieši kontakti.
Komisijas sēdē apspriesti arī daži izveidojušās situācijas iespējamie risinājumi, taču, ņemot vērā, ka sēde tika pasludināta par trešajām personām slēgtu, minētos risinājumus medijiem neatklāja. Viens no komisijas locekļiem Neatkarīgajai neslēpa, ka prātīgāk būtu, ja viens no strīdniekiem piekāptos, un tam «vienam» vajadzētu būt Jutai Strīķei.
Birojs jālikvidē
Pirms komisijas sēdes savu viedokli par norisēm KNAB pauda arī tā bijušais vadītājs N. Vilnītis, kas televīzijas raidījuma 900 sekundes tiešajā ēterā paziņoja – visas pazīmes liecina, ka J. Strīķe birojā izpilda viņa neidentificētu politekonomisko spēku pasūtījumu.
Bijušais J. Strīķes priekšnieks uzskata, ka pašreizējo situāciju varot labot tikai divos veidos un arī tad efektīvs būtu tikai viens. Proti, viens no viņa minētajiem variantiem paredz pilnīgi neatkarīga, bet profesionāla biroja vadītāja iecelšanu, kas pilnībā restrukturizētu KNAB darbu. Taču šā shēma negarantētu, ka birojs netiek izmantots politekonomisko procesu ietekmēšanai, jo ietekme pār noteiktām amatpersonām J. Strīķes pārstāvētajam grupējumam joprojām paliktu.
Pēc viņa domām, reālākais variants esot sadalīt KNAB funkcijas valsts iestādēm, kuras eksistēja līdz tā izveidošanai. Centrālā vēlēšanu komisija uzraudzītu politiķus, Valsts ieņēmu dienests uzmanītu amatpersonas, bet Drošības policija rūpētos par korupcijas