Sašķobās Kokaļa cietušā statuss

Tā dēvētajā Lemberga lietā aktualizējies jautājums par cietušā statusa piemērojumu miljonāram Valentīnam Kokalim.

Turpinot iztaujāt V. Kokali par viņa darbību Ventspils un ārvalstu uzņēmumos, aizstāvības puse saskārās ar vairākām grūtībām. Pirmā – miljonārs savu saistību ar uzņēmumiem, kā arī savas darbības īsti nespēja atminēties, jo kopš tiem laikiem esot pagājuši daudzi gadi; otrā – četri prokurori nemitīgi pārtrauca aizstāvju jautājumus; trešā – pratināšanas gaitā aizvien neskaidrāks kļuva jautājums par V. Kokaļa patieso statusu kriminālprocesā. Kā apgalvoja un pamatoja aizstāvības puse, V. Kokalis jau pirmstiesas izmeklēšanas procesā izmantots nevis cietušā, bet gan liecinieka statusā.

Kodētie konti iegāž

Septītajā pratināšanas dienā advokāts Jānis Rozenbergs sāka vaicāt V. Kokalim par viņa ārvalstu braucieniem kopā ar šajā kriminālprocesā apsūdzēto Ansi Sormuli, piemēram, 1994. gada pavasarī uz Ženēvu un 1996. gadā uz Londonu, kur A. Sormulis palīdzējis V. Kokalim un viņa sievai atvērt kodētos kontus un saņemt kredītkartes. Turklāt aizstāvības pusi neinteresēja fakts, ka valsts akciju sabiedrības Ventspils nafta valdes loceklim jau 1994. gada pavasarī bija kodētie konti Šveices bankā (!), bet gan A. Sormuļa un V. Kokaļa personiskās attiecības. Proti, iepriekš V. Kokalis liecināja, ka A. Sormulis bija tāds kā A. Lemberga iesūtīts spiegs SIA Puses. Bet tad loģisks kļūst jautājums – kā tad V. Kokalis pielaida "ļaunā izspiedēja" Lemberga personisko spiegu tik diskrēta jautājuma kārtošanā kā Kokaļu ģimenes kodēto kontu apkalpošana? Vai tik tolaik (piemēram, 1994. gadā) attiecības starp pašreizējiem apsūdzētājiem cietušā statusā un apsūdzētajiem nebija pavisam citas (draudzīgas) un līdz ar to versija par kapitāla daļu izspiešanu ir radusies krietni vēlāk (visticamāk, 2008. gada pavasarī, kad Ģenerālprokuratūrā saprata, ka iepriekšējās apsūdzības kukuļņemšanā neizdosies pierādīt)? Turklāt jāatceras, ka viena prokuroru safabricēta spiegu lieta (Drošības policijas apakšpulkveža Arņa Indriksona lieta) jau izgāzusies visās trijās tiesu instancēs.

A. Sormuļa klātbūtni pie kodēto kontu atvēršanas V. Kokalis precīzi nespēja atminēties. Toties viņš atcerējās, ka tur klāt esot bijis Mamerts Vaivads ar balzamu. Tāpat pēkšņi viņa atmiņā spontāni uzplaiksnīja aina no 90. gadu sākuma, kad Ventspils mērs Aivars Lembergs no mugurpuses esot skrējis sist toreizējo Latvijas kuģniecības prezidentu Pēteri Avotiņu.

Vaicāts, vai V. Kokalis atminas braucienu 1994. gadā kopā ar sievu uz ASV, viņš pēkšņi to atcerējās diezgan sīki. Tas esot bijis brauciens uz Ņujorku, jo tur tolaik valsts akciju sabiedrībai Ventspils nafta bijusi pārstāvniecība Ņujorkas "bandītu rajonā" Braitonā. Pārstāvniecība esot bijusi nepieciešama, lai dažādos fondos izvietotu Ventspils naftas brīvos līdzekļus.

Nav izvarošana

Radikālu pagriezienu cietušā miljona pratināšanā iezīmēja jautājums, vai, pateicoties šim V. Kokaļa braucienam uz Ņujorku, ASV Virdžīnu salās reģistrētā kompānija Ost Trading & Finance Ltd guvusi dalību kompānijā Lattransnafta. Jautājums izraisīja protestus gan no prokuroru, gan miljonāra puses. Neraugoties uz to, ka tiesas sēdes sākumā, tiesai stingri pārprasot, V. Kokalis tomēr piekrita sniegt liecības bez sava oficiālā aizstāvja Andreja Elksniņa piedalīšanās, pēc šā jautājuma miljonārs sāka sūroties, ka viņam neesot aizstāvja, tāpēc viņš uz šādiem jautājumiem nevarot atbildēt.

"Kāds ir mans statuss?" sāka taujāt V. Kokalis. Miljonāru mierinot, tiesa atgādināja, ka viņš joprojām ir cietušā statusā, tomēr, kā jau šādā statusā pieklājas, viņam jāatbild uz visiem jautājumiem, kurus nav noņēmusi tiesa.

V. Kokalim tika uzrādīti dokumenti ar vīzējumu "V. K." un vaicāts, vai tas ir viņa vīzējums. Savu rokrakstu miljonārs apstiprināja, taču nekādi nespēja atminēties, saistībā ar ko viņš konkrēto dokumentu vīzējis: "Nevaru analizēt padsmit gadu vecas lietas. Tie ir saimnieciski jautājumi. Tā nav izvarošana, kurā vaicā – kad un kur brunčus vilka nost."

Atmiņas zudums V. Kokalim šajā jautājumā ir saprotams – iepriekšminētais dokuments liecina, ka Banka Baltija uzdāvināja SIA Lattransnafta kapitāla daļas V. Kokaļa "ofšoram" tieši tāpat kā tam "ofšoram", kuru prokurori uzskata par A. Lemberga "ofšoru". A. Lembergam šis dāvinājums tiek inkriminēts kā izspiešana, bet V. Kokalis šajā procesā ir cietušā statusā.

Prokuroru atvērtās durvis

Nākamo satraukumu virpuli prokuroros izraisīja jautājumi par V. Kokaļa saistību ar ārvalstu kompāniju Delvar un tās dalību SIA Puses. Tiesas sēde atkal tika pārtraukta. Tiesa devās izlemt, ko atbildēt prokuroru protestam, ka cietušais tiek izvaicāts par tēmām "ārpus cietušā kompetences". Tā kā prokurori, pratinot V. Kokali, paši bija vaicājuši par šīm tēmām, tiesnesis Boriss Geimans paziņoja tiesas lēmumu: "Jūs paši atvērāt šīs durvis, un tagad nevajag par to sūdzēties."

Tad miljonārs vērsās pie tiesas, lūdzot viņam izsniegt visus krimināllietas materiālus un ļaut ar tiem mēnesi iepazīties. "Man šajā procesā nav vienādas tiesības. Lembergs mani nepārtraukti nievā par "tā saucamo cietušo". Tas ir nievājoši un pazemojoši," sūdzējās V. Kokalis.

Tiesa V. Kokaļa lūgumu noraidīja, tomēr procesu turpināt nevarēja V. Kokaļa aizstāvja slimības dēļ. Pārtraukuma izsludināšana gan nenotika bez kārtējās asās viedokļu sadursmes. Prokurori argumentēja, ka ar "šādām cietušā pratināšanas metodēm" V. Kokalis bez aizstāvja nekādi nevar. Turpretī A. Lembergs teica, ka procesu var turpināt, jo V. Kokalim jau ir četri aizstāvji prokuroru melnajās mantijās – kāpēc viņam vajag vēl piekto aizstāvi?

Prokurore Ilga Paegle uzkrītoši V. Kokalim norādīja, ka vajag iesniegt lūgumu tiesai par aizrādījuma izteikšanu A. Lembergam sakarā ar to, ka viņš visu laiku lieto jēdzienu "tā saucamais cietušais".