Iedzīvotāji mobilizējas jaunam smakas vilnim
Vasara smaku ziņā bijusi samērā saudzīga pret Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Mežaparka un Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem – no Rīgas brīvostas termināļu puses smird retāk un mazāk. Šie ir augļi pērnā gada kariem, kuros uzņēmuma Man-Tess darbība pat tika īslaicīgi apturēta.
Terminālis pēc tam veica virkni pasākumu, kas ievērojami uzlabojuši kaimiņos mītošo ļaužu dzīves kvalitāti. Dzelzeļa cisternu lūkas tiek maksimāli pieskatītas, lai lieki nestāv vaļā. Gaistošo produktu pārkraušana koncentrēta nomaļāk no dzīvojamajiem rajoniem. Rūpīgi tiek sekots laika apstākļiem un gaidīts pārkraušanas darbus piesedzošs vēja virziens. Neatkarīgās aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka dzīvot kļuvis vieglāk, un arī uzraugošās institūcijas to apstiprina. Kā informē Valsts vides dienests: “Pēc VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektoru veiktajām pārbaudēm un izdotajiem rīkojumiem par naftas produktu tehnoloģisko pārkraušanas procesu uzlabošanu, ir vairākkārtīgi samazinājies sūdzību skaits par traucējošām naftas produktu smakām.” Tātad ne tikai tāpēc, ka iedzīvotāji būtu piekusuši no nemitīgās konfliktēšanas. Piekāpušies arī uzņēmumi un smird mazāk. Taču iedzīvotājiem dotais atelpas brīdis var izrādīties īss.
Modernizācija vai paplašināšanās?
Rekonstrukciju un jaunas naftas produktu noliešanas estakādes būvniecību pieteicis uzņēmums B.L.B. Baltijas Termināls. Ir sākta Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra. Teorētiski to varēja nepiemērot, jo pārkraušanas apjomu robežlielums, pie kura IVN jāveic obligāti, projektā netiek sasniegts. Tomēr Vides pārraudzības valsts birojs šoreiz lēmis citādi. Direktors Arnolds Lukšēvics skaidro, ka problemātiska ir gan vieta, kur plānotas izmaiņas, gan arī esošā vides situācija. IVN procedūra ļaus izvērtēt, vai projekts to pasliktinās, uzlabos, jeb varbūt apliecinās, ka rekonstrukcija ir nekavējoties nepieciešama. Protams, pretī uzņēmēja argumentam par labākām, drošākām un smakas samazinošām tehnoloģijām ir iedzīvotāju raizes par pārkraušanas apjomiem, kam pieaugot, viss labā gaisa ietaupījums būs vējā. Uzņēmums iecerējis demontēt 19 esošos horizontālos uzglabāšanas rezervuārus (tādējādi samazinot rezervuāru kopējo tilpumu par 1443 m3), bet to vietā uzbūvēt 3 jaunus vertikālus rezervuārus ar 8300 m3 tilpumu katram. Tātad rezultātā kopējais rezervuāru tilpums tiks palielināts par 23457 m3. Un papildus paredzēta vēl vienas naftas produktu noliešanas estakādes būvniecība. Viena sabiedriskās apspriešanas sapulce notika šovasar. Mežaparka attīstības biedrības pārstāvis un vietējais iedzīvotājs Andis Zīlāns stāsta, ka priekšlikumus iesniegušas gandrīz 200 fiziskas personas un organizācijas. Centrālais priekšlikums – vispirms konstatēt esošo fona piesārņojumu, un tikai tad sākt vērtēt, vai B.L.B. Baltijas Termināls drīkst būvēties: “Cilvēki negrib pat dzirdēt par uzņēmuma paplašināšanos. Protams, vairums ir pret.”
Arnolds Lukšēvics atzīst, ka teorētiski Vides pārraudzības valsts birojs ir tiesīgs piemērot piesardzības principu un iesniegtam projektam pateikt nē, tomēr tas ir galējs līdzeklis: “Un neviens lēmums nekad neapmierinās visas ieinteresētās puses”. To apliecinot tiesvedību skaits, kurās iesaistīts birojs. Visu laiku plus mīnus 20 tiesas.
Elle abās pusēs
Pašlaik IVN procedūra ir ziņojuma tapšanas stadijā. Pie tā strādā uzņēmuma noalgotā vides konsultāciju firma ar jancīgu abreviatūru Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE). Savdabīgi, ka šis pats uzņēmums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma šogad arī pētīja iespējas, kā samazināt gaisa piesārņojumu no termināļiem un dzelzceļa cisternām. Tātad no vienas puses māca valsti, kā padarīt gaisu tīrāku, no otras - māca pasūtītāju, kā gaisu juridiski korekti piesārņot. Un vēl papildus rozīnīte ir fakts, ka ELLE ir darbavieta arī izbijušiem ministrijas darbiniekiem. Arnolds Lukšēvics piekrīt, ka teorētiskas bažas par konsultantu objektivitāti darbā ar IVN projektiem vienmēr pastāv: “Tas ir mūžīgais jautājums – kā var ticēt šiem ziņojumiem. Skaidrs, ka darba ņēmējs nav ieinteresēts kaitēt savam darba devējam. Taču mūsu valsts nav tik bagāta, lai pati taisītu IVN”.
ELLE savukārt apgalvo, ka spēj abstrahēties no saviem klientiem. Valdes locekle Aiga Kāla teic: “Vienīgais veids, kā realizēt projektu, ir panākt, lai tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ja redzēsim, ka rezultāts ir neatbilstošs, to nemaz nebūs jēga sniegt iekšā izvērtēšanai”. Sava klienta ieceri viņa uzteic – no vides viedokļa jauni un moderni risinājumi lielākoties ir labāki par veciem. Turklāt šai gadījumā runa primāri ir par tehnoloģijām, nevis pārkraujamā naftas produktu daudzuma palielināšanu. Tiesa gan jaunas estakādes uzbūvēšana nenozīmēs, ka automātiski tiks likvidēta kāda no četrām vecajām noliešanas estakādēm. Tas varētu notikt nākotnē, ja jaunā tehnoloģija īpašniekiem būs izdevīga. Jāpaskaidro, ka B.L.B. Baltijas Termināla galvenā problēma un smakošanas iemesls ir nepieciešamība sildīt mazutu. Citādi to nevar pārkraut. Vasarā jāsilda mazāk, ziemā - vairāk, un proporcionāli mazuta temperatūrai dzelzceļa vagonos - pieaug arī iedzīvotāju neapmierinātība. Versijas, kā ierobežot izmešus, ir vairākas – var izmantot speciālus cisternu vākus, kur ievietot sildītājus, var vagonu lūkas mazuta sildīšanas laikā nosegt, var mēģināt izgarojumus savākt ar speciālām rekuperācijas iekārtām. Šobrīd vides konsultanti gaida, kad termināļa projektētāji sniegs tehniskos risinājumus. Vismaz pus gads dokumentu gatavošanai vēl būs nepieciešams. Pēc tam notiks vēl viena sabiedriskā apspriešana un tad jau projektu vērtēs Vides pārraudzības valsts birojs.
Jāievieš smaku traucējums
Tomēr skaidrs, ka iedzīvotāji negrib, lai kaut kas smird, pat tad, ja smirdēt ir atļauts. Tāpēc Vides ministrija pašlaik pārstrādā svarīgāko normatīvo aktu, kas regulē iedzīvotāju un naftas termināļu karus - noteikumus Par piesārņojošas darbības izraisītu smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos. Dokumenta tapšanā tiek ņemti vērā arī ELLE secinājumi un ieteikumi. Politiķu ideju aizliegt Latvijas ostās ienākt tankeriem bez tvaika savākšanas iekārtām konsultanti gan izbrāķējuši. Tas varētu smagi kaitēt ostu biznesam – katra situācija, terminālis un osta jāvērtē individuāli. Tomēr ieviestas varētu tikt citas gana būtiskas izmaiņas. Aiga Kāla stāsta, ka pirmkārt, vidē nākošās emisijas vajadzētu mērīt nevis tikai kaut kur pie uzņēmuma žoga, bet tieši pie smakas avota – tā teikt caurules galā. Šādi varētu atrast īstos smakošanas vaininiekus, jo tagad bieži vien kāds uzņēmums dabū iedzīvotāju un uzraugu sutu kaimiņa vietā. Un otrkārt, būtu ieviešams tāds termins kā smakas traucējums. Proti, smirdoņa pati par sevi bieži vien nav saistīta ar draudiem veselībai, taču tā rada cilvēkiem diskomfortu. Tāpēc šie traucējumi jāpārbauda, jāreģistrē un nepieciešamības gadījumā uzņēmumiem būs uz sūdzībām jāreaģē, jāsaņem sodi, jānovērš problēmas utt. Pašlaik visas sūdzības pēc būtības sabirst miskastē, jo vienīgais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākums ir konstatēt, vai nav notikusi ķīmiska avārija. Pie ugunsdzēsējiem jaunie smaku apkarošanas noteikumi gan arī iestrēguši. Uz iedzīvotāju izsaukumu būtu jādodas kādam dienestam oficiāli apliecināt, ka patiešām smird, taču glābēji negrib uzņemties jaunus pienākumus, savukārt vides inspektori nestrādājot brīvdienās un pa naktīm.
Smaku apkarošanā iesaistījušies iedzīvotāji uz šiem noteikumiem tomēr liek lielas cerības, un Māris Jansons no biedrības Kundziņsala atzīst, ka ostas smaku apkarošanas plāns beidzot sāk izskatīties reālistisks.
Foto:
SMIRDĒS PA JAUNAM. B.L.B. Baltijas Termināls iecerējis modernizēt savu saimniecību. Iedzīvotāji skatās tam uz nagiem, lai labāka gaisa ieguvums nebūtu vējā pārkraušanas apjomu pieauguma dēļ