NRA pielikums par eiro: Tautsaimniecībā eiro ienākšanu gaida kā izaicinājumu

Šodien Neatkarīgajā lasiet pielikumu par eiro un ar to saistītām pārmaiņām, kuras būs un ar kurām jārēķinās neatkarīgi no lielākās sabiedrības daļas nepatikas pret Eiropas vienotās valūtas ienākšanu Latvijā.

Ainārs Ozols, SEB bankas prezidents:

– Bankas ienākumi klasiski tiek iedalīti šādās grupās – tie ir procentu ienākumi, komisiju ienākumi, ienākumi no finanšu transakcijām un citi ienākumi. Eiro ieviešana ietekmē katru no šīm grupām. Jau gada sākumā novērtējām, ka eiro ieviešanas ietekme uz mūsu ienākumiem, to samazināšanos, būs 5–7% robežās no mūsu kopējiem ienākumiem, jo būtiski samazinās no valūtas maiņas gūtie ienākumi un ienākumi no pārskaitījumiem. Ņemot vērā šo ienākumu samazinājumu Latvijā un jau līdzšinējo Igaunijas pieredzi, kā arī plānoto eiro ieviešanu Lietuvā, mēs jau šobrīd plānojam un iekšēji vērtējam, kā attīstīt savu pakalpojumu klāstu un procesus, lai saglabātu biznesa snieguma rādītājus cienījamā līmenī. Pieņemu, ka šis ir visai nozarei aktuāls jautājums.

Juris Binde, Latvijas mobilais telefons prezidents:

– Pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra neatstās būtisku ietekmi uz nozares attīstību, jo konvertācija notiks pēc fiksēta kursa. Šobrīd ir jau veikta lielākā daļa darbu IT sistēmu pārveidošanā, lai tarifikācijā un norēķinos izmantotu eiro. Cenu atspoguļošana eiro, protams, radīs zināmu psiholoģisku ietekmi uz patērētājiem, jo pēc konvertācijas pierasto cenu vietā būs skaitļi, kas pēc absolūtās vērtības būs lielāki un vairumā gadījumu – neapaļi.

Asnāte Ziemele, Lauku ceļotājs prezidente:

– Tūrismā eiro ieviešana nāks, protams, tikai par labu – stabila un zināma valūta, vienāda daudzās valstīs, uzticamība, atvieglojums tūristiem. Nesaredzu neko, kas te būtu negatīvs... Pat ne nostalģija.

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā:

– Eiro ieviešana padarīs ērtāku starptautisko uzņēmumu darbu, jo pēc vienotās Eiropas valūtas ieviešanas tiks atvieglotas savstarpējās atskaišu sistēmas. Tāpat pēc eiro ieviešanas uzņēmumi varēs ietaupīt uz valūtu konvertācijas rēķina, piemēram, ERGO kā starptautisks uzņēmums ir aprēķinājis, ka gadā uz šī rēķina spēs ietaupīt aptuveni 50 000 eiro. Apdrošinātāji ir tieši atkarīgi no saviem sadarbības partneriem – veselības aprūpes iestādēm, auto remonta uzņēmumiem u.c., kā arī no komunālo pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to partneru godprātīga pakalpojumu cenu konvertācija no latiem uz eiro arī likumsakarīgi var ietekmēt mūsu nozari.

Jānis Irbe, Latvenergo Finanšu un kredītu vadības direktors:

– Latvenergo ir Baltijas mēroga uzņēmums – mēs pārdodam elektroenerģiju klientiem Baltijā un norēķinus galvenokārt veicam trīs dažādās valūtās (latos, eiro un litos), no kurām divas – Latvijas lati un Lietuvas liti ir piesaistītas eiro. Līdz ar to pēc būtības uzņēmums savā saimnieciskajā darbībā jau strādā eirozonā, tomēr praktiskajā dzīvē nākas sadzīvot ar daudzām tehniskām neērtībām un problēmām, organizējot norēķinus un uzskaiti dažādās valūtās. Tāpat jāatzīmē, ka liela daļa uzņēmuma saistību bilancē un daļa regulāro maksājumu par saimnieciskajai darbībai un investīcijām nepieciešamo iepirkto elektroenerģiju, precēm un pakalpojumiem notiek eiro valūtā, kas citas pamatvalūtas – Latvijas latu – apstākļos rada papildu izmaksas un riskus. Tātad vienota valūta veicinās Latvenergo konkurētspējas uzlabošanos kaimiņvalstīs – samazināsies valūtas maiņas izdevumi, naudas aprite kļūs vienkāršāka un ātrāka, nebūs jāmaksā banku komisijas par eiro pārskaitījumiem kā ārvalstu valūtas pārskaitījumiem.

Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs:

– Darbs, kas jāveic tirgotājiem, latus nomainot uz eiro, ir pamatīgs – gan pilnībā jānomaina aparatūra, kas atpazīst viltotas naudaszīmes, jāpārprogrammē kasu sistēma, jāapmāca darbinieki, jānodrošina cenu nomaiņas process veikalos un citi. Prognozējam, ka lielākie sarežģījumi varētu būt nākamā gada janvārī, kad apritē būs abas valūtas – gan lati, gan eiro. Turklāt Latvija būs tikai otrā valsts, kurai, iestājoties eirozonā, preču cenas skaitliski būs lielākas, kas varētu radīt īpašu piesardzību pircēju vidū.

Savukārt, runājot par nozari kopumā, pāreja uz eiro noteikti atvieglos norēķinus ar ārvalstu partneriem, ar kuriem jau šobrīd tie tiek veikti eiro valūtā. Turklāt, pircējiem būs iespēja salīdzināt preču un sniegto pakalpojumu cenas dažādās valstīs – šis aspekts mums, tirgotājiem, ir būtisks, jo pieaugs konkurence, kas attiecīgi ļaus augt arī preču un pakalpojumu kvalitātei, kā arī mazināt to cenas.

Jānis Vanags, airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents:

– Aviokompānija airBaltic ir pirmais uzņēmums Baltijas reģionā, kas ieviesa eiro. Pirms pieciem gadiem, kad Igaunija vēl nebija iestājusies eirozonā un līdz ar to arī kaimiņvalsts uzņēmumi operēja ar savu nacionālo valūtu, airBaltic norēķinos ieviesa Eiropas vienoto valūtu. Tas tika darīts ceļotāju ērtībām, jo apkalpojam pasažierus no vairāk nekā 30 valstīm un 60 galapunktiem Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos. Līdz ar to, Latvijai pievienojoties eirozonai, airBaltic darbībā nekas būtiski nemainīsies. Arī no biznesa viedokļa nekas būtiski nemainīsies, jo, tāpat kā iepriekš, arī pēc 1. janvāra mums būs svarīgs eiro/ASV dolāra kurss, jo par lidmašīnu līzingu un degvielu maksājam un maksāsim ASV dolāros, savukārt ieņēmumi lielākoties ir un būs eiro. Tas mūs mudina nepārtraukti attīstīties, lai varētu pasažieriem piedāvāt lētākas lidojumu cenas vai vairāk biļešu par minimālo cenu. Tās ir fundamentālas lietas, ko biznesa pārveides procesā esam veikuši pēdējā pusotra gada laikā, un tas ir nesis augļus. Pēdējā pusgada finanšu rezultāti liecina, ka nospraustais mērķis ir pārsniegts ar uzviju. airBaltic attīstība ir svarīga arī citiem Latvijas uzņēmumiem, jo mēs spējam piedāvāt plašāko savienojamību ar biznesa centriem un atpūtas galamērķiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstu aviokompānijām.

Rolands Gulbis, a/s Laima valdes priekšsēdētājs:

– Eiro ieviešana neko būtisku nemainīs ne nozares, ne uzņēmuma darbībā.

Izsīks darbības valūtas konvertācijā segmentā lati – eiro, mazliet zemākas būs kredītu procentu likmes, jāatzīmē, ka tās jau šobrīd ir zemas. Par ekonomiku kopumā: ne konkurence, ne patēriņa kultūra nemainīsies.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais