Pasaules skaistākās vietas vilina ne tikai tūristus, bet arī zagļus. Un tiem, kā zināms, it nemaz nerūp apzagtā tūrista liktenis, kā viņš bez naudas un dokumentiem tiks mājās.
Ik gadu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs aptuveni 4000 Latvijas valstspiederīgajiem izsniedz atgriešanās atļaujas, jo viņu ceļošanas dokuments – pase ir nozagts, pazaudēts vai sabojāts.
Briseles centrālais laukums parasti ir tūristu pārpilns – vieni aplūko seno arhitektūru, citi fotografē, vēl daži šeit sarunājuši tikšanos. Arī mēs, četri žurnālisti no Latvijas, šajā vietā gaidījām tikšanos. Brīdī, kad, galvas sabāzuši kopā, pētījām pasākuma programmu, pēkšņi kā gaisā izkūpēja mana soma ar visu tās saturu – pasi, kredītkartēm, telefonu, datoru, diktofonu, naudu, caurlaidēm utt. Neviens no mums nebija pamanījis, kā zādzība notika, jo neviens svešs pie mums nepienāca, taču somas vairs nebija...
Par laimi, tobrīd nebiju viena un varēju nekavējoties piezvanīt uz Latviju, lai nobloķētu bankas kartes un savu telefona SIM karti. Pretējā gadījumā, iespējams, zaudējumi būtu vēl lielāki, jo man par pārsteigumu Briseles varas iestādes apzagtiem ārvalstniekiem, piemēram, man, palīdzēt nesteidzās. Kad meklēju palīdzību Briseles Tūristu informācijas centrā, kas atrodas pilsētas centrālajā laukumā, tā darbinieki par šo incidentu nebija īpaši pārsteigti, apgalvojot, ka zādzības šajā vietā neesot nekas īpašs. Arī Briseles policijas iecirknī par faktu, ka aplaupīts kāds ārvalstnieks, nelikās daudz zinis. Lika aizpildīt anketu un gaidīt. Taču ar to arī visa policijas uzmanība beidzās. Pretstatā neieinteresētajai Briseles policijai Latvijas vēstniecības Beļģijā darbinieki bija ļoti profesionāli. Rekordīsā laikā tika sagatavota atgriešanās apliecība, lai es varētu atgriezties Latvijā ar ieplānoto lidmašīnas reisu.
Ārzemēs bez pases
Neesmu vienīgā Latvijas iedzīvotāja, kas cietusi no Briseles garnadžiem, tomēr, kā liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) un apdrošināšanas kompāniju apkopotā informācija, visbiežāk Latvijas pilsoņi palikuši bez dokumentiem Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā.
Šādos gadījumos, tas ir, kad ārvalstīs pase ir nozaudēta, nozagta vai citādi kļuvusi lietošanai nederīga, Latvijas iedzīvotājiem jāvēršas Latvijas pārstāvniecībā, lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību.
2011. gadā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem izsniegtas 4334 atgriešanās apliecības, visvairāk – Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā un Krievijā. Arī 2010. gadā tieši šajās valstīs Latvijas valstspiederīgie visbiežāk palika bez ceļošanai derīgiem dokumentiem. 2010. gadā kopumā tika izsniegtas 3688 atgriešanās apliecības.
Ņemot vērā to, ka Latvijas pārstāvniecību tīkls ārvalstīs ir salīdzinoši neliels, valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības pēc palīdzības vērsties citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās. 2011. gadā Latvijas iedzīvotājiem ir izsniegti 26 pagaidu ceļošanas dokumenti Malaizijā, Indijā, Peru, Horvātijā, Lībijā, Kubā, Armēnijā, Honkongā, Kenijā, Haiti, Marokā, Vjetnamā, Argentīnā un Filipīnās.
Glabējzvans
Nonākot ārkārtas situācijā ārzemēs, lielākoties cilvēki apmulst, jo nezina, kam lūgt palīdzību, īpaši tad, ja līdzās nav neviena, kas varētu palīdzēt. Šādos gadījumos ar padomu vislabāk var palīdzēt tuvākā Latvijas pārstāvniecība. Taču tikai retais, dodoties uz ārzemēm, nodrošinās ar Latvijas vēstniecību koordinātām, turklāt ne tikai tālrunī, jo arī šī manta bieži ir zagļu iekārota. Kompetentus un profesionālus padomus visu diennakti sniedz ĀM diennakts tālrunis ārkārtas situācijām (+371) 26337711. Šis telefona numurs ir speciāli sastādīts tā, lai to būtu viegli atcerēties – tas ir asociatīvs ar Latvijas kodu 371.
Latvijas pārstāvniecības palīdzēs gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgajam ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments. Arī tad, ja svešā zemē Latvijas iedzīvotājs palicis bez iztikas līdzekļiem, viņš var cerēt uz palīdzību. Ja būs noticis nelaimes gadījums, pārstāvniecība informēs tuvākos radus, sniegs padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā. Arī tad, ja Latvijas iedzīvotājs ir aizturēts vai apcietināts, pārstāvniecības darbinieki palīdzēs nosūtīt vēstuli radiniekiem vai draugiem un nepieciešamības gadījumā apmeklēs ieslodzījuma vietā.
Taču tas nenozīmē, ka Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs var atrisināt visus jautājumus. Tās noteikti neapmaksās, piemēram, rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību utt. Pārstāvniecība nenodrošinās arī, piemēram, labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā kā vietējiem iedzīvotājiem.
Apzog lielākoties sievietes
Apdrošinātāju rīcībā esošā informācija liecina, ka ar katru gadu palielinās atgadījumu biežums nelaimēm, kas skar ceļotājus. Pēc apdrošināšanas kompānijas Balta datiem, pēdējos trīs gados tas ir pieaudzis par 23 procentiem. Baltas atlīdzību direktors Ingus Savickis Neatkarīgajai to skaidroja ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kad cilvēki ceļo arvien biežāk, izvēloties arī aktīvās atpūtas un izklaides braucienus.
«Ja salīdzinām ar citiem atlīdzību pieteikumu iemesliem ceļojumu apdrošināšanā, zādzību un aplaupīšanas gadījumi nav pārāk bieži. Savukārt atlīdzību izmaksu ziņā, salīdzinot 2012. un 2013. gadu, pieaugums ir vairāk nekā divas reizes. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd dati ir aprēķināti tikai par šā gada astoņiem mēnešiem – šogad par zādzībām un aplaupīšanas gadījumiem Balta atlīdzībās ir izmaksājusi 2835 latus,» uzsvēra I. Savickis. Zādzību un aplaupīšanu gadījumi visbiežākie ir Spānijā un Itālijā. Šīs abas valstis veido 38% no pieteikumu skaita, salīdzinot ar visām pārējām valstīm kopā.
Savukārt, pēc Ergo datiem, mantu, tostarp bagāžas, zādzības visbiežāk notiek Spānijā, Itālijā, Francijā, ASV un Ķīnā. Upuri pārsvarā ir abu dzimumu, tomēr novērojams neliels sieviešu īpatsvars, Neatkarīgajai atklāja Ergo nedzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas nodaļas vadītājs Ritvars Heniņš.
Ne plika graša pie dvēseles
Gadās, ka ceļotāji paliek bez naudas, un ne vienmēr tas ir zagļu pirksts. Situācijas un apstākļi mēdz būt visdažādākie. Ja personai, kurai vajadzīga materiālā palīdzība, ir personu apliecinošs dokuments, tā var saņemt naudu no saviem tuviniekiem vai draugiem Latvijā, izmantojot starptautisku pārskaitījumu. Un šajā gadījumā nav nepieciešams doties pēc palīdzības uz Latvijas
pārstāvniecību.
Taču, ja līdz ar naudu nozagta arī pase, tad visbiežāk nekas cits neatliek kā lūgt palīdzību pārstāvniecībā. Šādā gadījumā pārstāvniecības darbinieki palīdzēs sazināties ar radiniekiem vai draugiem Latvijā, kas varētu sniegt finansiālu palīdzību un nodrošināt nepieciešamo naudas līdzekļu pārsūtīšanu ar Konsulārā departamenta starpniecību.
Līdzās šīm iespējām kopš 2012. gada 1. jūnija Latvijas valstspiederīgie ārkārtas situācijā ārvalstīs var saņemt materiālo palīdzību. Tas ir aizdevums, kas valsts kontā ir jāatmaksā trīs mēnešu laikā.
Līdz ar eiro ieviešanu maksimālais materiālās palīdzības apmērs, ko ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušais Latvijas pases turētājs varēs aizņemties no valsts, līdzšinējo 2000 latu vietā būs 2850 eiro. Tātad mazliet vairāk nekā šobrīd. Savukārt ar konsulārās amatpersonas lēmumu piešķiramās palīdzības slieksnis 200 latu apmērā no 2014. gada 1. janvāra tiks aizstāts ar 300 eiro. Arī šajā gadījumā maksimālā summa ir palielināta.
***
UZZIŅAI
Drošības pasākumi
Pirms došanās uz ārvalstīm noformēt ceļojuma apdrošināšanu un Eiropas veselības apdrošināšanas karti.
Nodrošināties ar apmeklējamās valsts Latvijas pārstāvniecības adresi, tālruņa numuru
Reģistrēt konsulārajā reģistrā savu uzturēšanos ārvalstīs.
Nodrošināties ar ceļošanas dokumenta (pases) kopiju vai ar cita personu apliecinoša dokumenta kopiju.
Izceļojot uz valsti, kur nav Latvijas pārstāvniecības, atstāt tuvinieku vai draugu rīcībā pases kopiju un dažas fotogrāfijas.
Pasi, naudu, kredītkartes, fotoaparātu, videokameru un citas vērtīgas lietas turēt tā, lai neviens cits nevarētu tām viegli piekļūt.
Maksājumu kartēs uzglabāt salīdzinoši nelielu naudas summu, kura būs vajadzīga tuvākajā laikā, bet ietaupījumiem izveidot atsevišķu bankas kontu.
Ārkārtas vai nelaimes gadījumā
Zādzības, laupīšanas vai citā līdzīga rakstura gadījumā griezties vietējā policijā.
Pēc padoma vai palīdzības var vērsties tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā (vai kādas citas ES valsts pārstāvniecībā).
Konsultāciju vai padomu par saņemt, zvanot uz Latviju ĀM Konsulārajam departamentam pa tālruni +371 67016364.
ĀM Konsulārā departamenta diennakts tālrunis +371 26337711.
e-pasts: palidziba@mfa.gov.lv.
Atgriešanās apliecības saņemšanai
Latvijas pārstāvniecībā jāaizpilda iesniegums.
Jāiesniedz paskaidrojums par personu apliecinoša dokumenta nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem.
Jāiesniedz divas fotogrāfijas (35 x 45 mm).
Jāsamaksā valsts nodeva Ls 10, bērniem līdz 15 gadu vecumam – Ls 5. (Situācijā, ja personai nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, valsts nodevu iespējams samaksāt pirms jaunas pases saņemšanas Latvijā.)
Pēc atgriešanās Latvijā apliecība jānodod Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, kurā tiks noformēta jauna pase.
Materiālās palīdzības saņemšana ārkārtas situācijā
Izmantojot Western Union vai MoneyGram pakalpojumus, saņemt starptautisku pārskaitījumu.
Ar Latvijas pārstāvniecības starpniecību sazināties ar saviem radiniekiem, draugiem vai paziņām Latvijā, lai tie nepieciešamo naudas summu iemaksā Latvijas ĀM Konsulārajā departamentā (Rīgā, Elizabetes ielā 57, tālrunis 67 016 364). Savukārt Konsulārā departamenta amatpersona bez finanšu līdzekļiem palikušajai personai no pārstāvniecības līdzekļiem izmaksās ekvivalentu naudas summu tai, kāda iemaksāta Latvijā.
• Lūgt Latvijas pārstāvniecībai aizdevumu (maksimums – Ls 2000), kas trīs mēnešu laikā ir jāatmaksā valsts kontā.