Ģimenēm veltītajā Emocionālās veselības nedēļā, kas norisinājās no 9.septembra līdz 13.septembrim, iesaistījušies vairāk nekā 200 vecāki, aģentūru LETA informēja pasākuma iniciatori, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas pārstāvji.
Kopumā ap 200 vecāku nedēļas gaitā iesaistījās psihoterapeitu vadītās bezmaksas lekcijās un izmantoja "Skype" konsultācijas par ģimenē sasāpējušiem jautājumiem.
Runāt par ģimenes un bērnu emocionālo veselību mudina Pasaules Veselības organizācija (PVO). Tās rīcībā esošie dati par 2009. un 2010.gadu liecina, ka Latvija 38 valstu vidū ierindojas starp tām trim valstīm, kurās ir negatīvākie bērnu emocionālās veselības rādītāji.
Pētījumā vidēji 20% Latvijas bērnu un pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem atzinuši, ka skolā izjutuši emocionālu vardarbību, ņirgāšanos. Savukārt 2013.gadā veikts pētījums Latvijas bērnudārzos rāda, ka trešā daļa bērnu - 36% - jau šajā vecumā izjūt diskomfortu un nejūtas labi.
"Audzinātājas, kas ikdienā novērtē bērnu emocionālo stāvokli, uzskata, ka vecākiem jāpievērš lielāka uzmanība saviem bērniem brīvdienās, rotaļājoties, sadarbojoties. Bērnu garastāvoklis atkarīgs no ģimenes, attieksmes, uzmundrinājuma. Ja vecāks raudošu bērnu "iestumj" grupiņā, jo "man jāskrien uz darbu", bērns pauž agresiju pret citiem. Novērots, ka daļa vecāku baidās, kautrējas vai neprot izrādīt savu mīlestību bērnam," stāsta RSU Psihosomatikas klīnikas pārstāvji.
Klīnikas ārste psihoterapeite Gunta Ancāne uzsver, ka vislielākos ievainojumus bērna dzīvē var izdarīt tieši māte un tēvs, jo nevienu citu bērns nelaiž tik tuvu sev klāt.
"Kā nelaimīgā ģimenē var attīsties laimīgs cilvēks? Lai bērns būtu vesels un laimīgs, izšķiroša ir vide ģimenē, ko nodrošina vecāki. Labi vecāki interesējas, kas bērnam patīk un kas nē, viņi ir nobriedušas personības, kas neprasa no bērniem paklausību, viņiem nav vainojošs runas stils, viņi paši izdzīvo jūtas pilnā apmērā," norāda Ancāne.
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa domā, ka vecākiem, kuri sastopas ar grūtībām bērnu audzināšanā, būtu jāpiedāvā konkrēti atbalsta pasākumi.
"Katrā skolā, pašvaldībā ir atšķirīga prakse. Diemžēl sistēmiska skatījuma nav. Skolām ir jāstrādā citādāk - kā atbalsta komandai. Laikus jāpieslēdzas gadījumā, ja bērnam ir kādas uzvedības problēmas, tās parādās jau pirmajās klasēs," viņa uzskata.
VBTAI priekšniece vecākiem arī atgādina, ka konflikta situācijas ar bērnu nevajadzētu risināt, bērnu fiziski sodot, konkrēti noperot. Tā ir problēma, atzīst Rieksta-Riekstiņa, bet vienlaikus norāda, ka šobrīd situācija kļūst arvien labāka, jo jaunās paaudzes vecākiem ir citāds skatījums uz bērnu audzināšanu, viņi ir saprotošāki.