Vēl pirms tiesiskās aizsardzības plāna (TAP) apstiprināšanas "Liepājas metalurgs" (LM) par 350 tūkstošiem latu ir pārdevis daļas AS "Sātiņi Energo LM" koģenerācijas stacijā, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kā jau LETA vēstīja, AS "Sātiņi Energo LM" akcionāri bija izteikuši piedāvājumu atpirkt 50% uzņēmuma akciju, kas pieder LM, aģentūru informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons.
Koģenerācijas stacijas akcijas pārdotas, lai iegūtu naudu algu un rēķinu apmaksai. “Šobrīd pārdošana nodrošina algu izmaksu darbiniekiem un elektrības un gāzes maksājumus," "De facto" saka LM administrators Haralds Velmers.
Jau vēstīts, ka tiesas apstiprinātais TAP paredz uzņēmuma sanāciju, un saskaņā ar to manta, kas nav nepieciešama kompānijas pamatdarbībai, tiks pārdota, savukārt netiks pārdotas AS "Liepājas osta LM" kapitāldaļas, kā arī nekustamie īpašumi, kas nepieciešami ražošanai.
"De facto" ziņo, ka TAP paredz atlaist ap 500 darbiniekiem, atlikušajiem solot 15% algas pielikumu. Tāpat, lai LM strādātu ar plus zīmi, saražotā prece būs jāpārdod par augstāku cenu. Kreditoru konsultanti no starptautiskās kompānijas "Metals Consulting" apliecinājuši, ka LM ir potenciāls ražot kvalitatīvāku produkciju un pārdot preci Eiropas tirgos.
Tāpat līdz nākamā gada maijam LM jāpārdod daļas citos tam piederošajos uzņēmumos - bruģa un naglu ražotnēs, sporta klubā un ledus hallē, ko plānots iznomāt pilsētai par vienu latu gadā. TAP arī paredz nodalīt LM struktūrvienību "Slimnīca" un to pārdot vismaz par vienu miljonu latu, informē raidījums.
Kopējā summa, ko varētu iegūt no uzņēmumu pārdošanas ir 3,7 miljoni latu, savukārt 1,6 miljonus varētu ieņemt no nevajadzīgu nekustamo īpašumu pārdošanas.
LM kontrolējošie akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals un valde atteikušies komentēt šos darījumus, un arī pilsētas mērs Uldis Sesks atteicies no intervijas, apgalvojot, ka ar plānu nav iepazinies.
Savukārt Zaharjina un Segala piedāvātā investora, Krievijas kompānijas "Daļpolimetall", pārstāvji šonedēļ Jūrmalā esot tikušies ar pretējā nometnē esošā akcionāra Kirova Lipmana cilvēkiem, ziņo raidījums.
Pēc "De facto" rīcībā esošās informācijas "Daļpolimetall" bez kontrolpaketes iegūšanas uzņēmumā vēlas arī panākt, lai kompāniju divus gadus atbrīvo no TAP paredzēto 6% maksāšanas valstij un bankām par parādiem, tomēr kreditori uz tādu pretimnākšanu nav gatavi, jo runa esot par gandrīz deviņiem miljoniem divos gados.
Iepriekš portāls "Pietiek.com" ziņoja, ka Krievijas metalurģijas uzņēmums "Daļpolimetall" pārtraucis sarunas par investīcijām uzņēmuma akcijās, pēc divus mēnešus ilgām sarunām tā arī nespējot vienoties ar Zaharjinu un Segalu. Par to "Daļpolimetall" oficiālā vēstulē, ko parakstījis uzņēmuma direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs, informējusi valdības un LM kreditoru kluba piesaistīto konsultantu "Prudentia".
Tagad, lai apliecinātu naudas esamību, "Daļpolimetall" uz kontiem Latvijā esot pārskaitījusi 25 miljonus eiro. Tiesa, neoficiāli tiek pieļauts, ka aiz šīm investīcijām varētu slēpties Zaharjina un Segala nauda, kuras iespējamo izzagšanu no uzņēmuma izmeklē Valsts policija.
“Jā, es arī esmu dzirdējis šādas baumas, bet man nav tādi pierādījumi, ka tā varētu būs Zaharjina un Segala nauda. Esmu redzējis maksājuma uzdevumus, ka tā ir "Daļpolimetall" nauda," LTV raidījumā apgalvo LM padomes loceklis Ainars Kreics, kurš padomē pārstāv Zaharjinu un Segalu.
Jau vēstīts, ka AS "Liepājas metalurgs" šomēnes ir jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi, kas vēlāk pārvērtīsies akcijās, un mēneša laikā jāatsāk ražošana, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda uzņēmuma administrators Haralds Velmers.
Kaut arī TAP paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu jau septembrī, jāņem vērā, ka tā darbības sākums bija paredzēts 1.septembrī, norāda Velmers, uzsverot, ka šomēnes paredzēts piesaistīt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai ap 10 miljonu latu apmērā, kas tiks kapitalizēts un pārvērtīsies par "Liepājas metalurga" akcijām.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgam" ierosināts TAP. Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers", informēja "Liepājas metalurgs".
"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica "Liepājas metalurga" valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.