Nozares pārstāvji un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ārkārtas sēdē vienojās kopīgi turpināt darbu pie 2014.gada budžeta, lai kultūras nozares finansējums būtu valstiski atbildīgs, līdzsvarots ar citu nozaru vajadzībām, kā arī atbilstošs valsts ekonomiskajai izaugsmei.
Ja jaunajām politikas iniciatīvām tiek atvēlēti patlaban piedāvātie 3 miljoni latu situācijā, kad nozares kopējā pieprasījumu summa veido 39,8 miljonus latu, kultūras nozare neredz iespēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, nemaz nerunājot par valsts izaugsmi un ilgtspēju ilgtermiņā.
Nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka finansējumam ir jābūt tādam, lai tas ne tikai mazina krīzes sekas, bet arī nozarē beidzot sāktos attīstība, ko paredz Nacionālais attīstības plāns un atbilstoši tam izstrādātās un ar nozari saskaņotās Kultūras ministrijas jaunās politikas iniciatīvas.
Ministre informēja, ka sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski ir panākta konceptuāla vienošanās par būtiskākajām atbalstāmajām pozīcijām un ka finansējumam ir jābūt lielākam, tomēr vēl nav panākta vienošanās par konkrētu summu. Tādēļ ministrijai kopīgi ar nozaru pārstāvjiem un iestāžu vadītājiem tuvāko dienu laikā vēl ir jāprecizē pieprasītās summas atbilstoši prioritārajām vajadzībām.
Nozares pārstāvji arī norādīja uz būtiskākajiem riskiem budžeta veidošanas procesā, kā vienu no piemēriem minot plānoto "socnodokļa" piemērošanu autoratlīdzībām. Lai šādu prasību īstenotu, piemēram, Latvijas Nacionālajam teātrim budžetā tikai šim mērķim vien papildus nepieciešami 140 000 latu.
Speciālisti arī vērsa uzmanību uz to, ka kultūra ir ne tikai Latvijas pastāvēšanas pamats un spožākā eksporta prece, bet arī atbalsts ekonomiskajai izaugsmei, jo katrs kultūrā ieguldītais lats nes vairākkārtīgu atdevi, bet kultūras radošās industrijas pasaulē vērtē kā vienu no nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem.
Papildu informācija: