2011.gadā nedaudz pieaudzis to ģimeņu īpatsvars, kurās nebija bērnu vai bija tikai viens bērns, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
Ģimeņu bez bērniem īpatsvars pieaudzis no 24% 2000.gadā līdz 26% 2011.gadā, bet viena bērna ģimeņu īpatsvars no 45% līdz 47%.
Pieaudzis arī nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ar vienu bērnu īpatsvars. Tas palielinājies no 29% 2000.gadā līdz 35% 2011.gadā.
Savukārt nedaudz sarucis to ģimeņu īpatsvars, kurās bija divi bērni. Šādu ģimeņu īpatsvars no 24% 2000.gadā samazinājies līdz 21% 2011.gadā. Savukārt tādu ģimeņu skaits, kurās ir trīs un vairāk bērnu, samazinājies no 7% 2000.gadā līdz 6% 2011.gadā.
Ģimeņu bez bērniem īpatsvara pieaugums galvenokārt bijis rezultāts tam, ka palielinājies precētu pāru bez bērniem ģimeņu īpatsvars. Tas no 35% 2000.gadā audzis līdz 40% 2011.gadā.
Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru bez bērniem īpatsvars samazinājies - no 45% 2000.gadā līdz 40% 2011.gadā.
Lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Vidzemes reģionā, kur šādas ģimenes bija 8,2% no visām ģimenēm. Kurzemes un Zemgales reģionā lielās ģimenes veidoja 7% no visām ģimenēm, Pierīgas reģionā 6%, Latgales reģionā 5%, Rīgā 3%.
Novadu līmenī lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Naukšēnu novadā - 16% no visām novada ģimenēm. Tam sekoja Jaunpils novads ar 14%, Vārkavas un Rugāju novads ar 13%, Pāvilostas, Alojas, Vaiņodes, Tērvetes, Vecpiebalgas, Kandavas, Apes un Varakļānu novadi ar 12% ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērni.